E. Līcītis: – Vai jums ir variants, kā rīkoties tālāk, ko darīt otrajā kārtā, ja citi neļaujas pārliecināties? 19
– Par to pāragri runāt. Izskanējuši daudzi uzvārdi un kombinācijas, nereti arī pa vidu starp zinātnisko fantastiku un sazvērestības teorijām.
V. Krustiņš: – Vai šis nav gadījums, kad “Saskaņai” jāgūst praktisks labums, piemēram, piedaloties darījumā, lai ievēlētu citas partijas kandidātu par prezidentu?
– Vēsturiski esam virzījuši Endziņa kungu, un mūs atbalstīja “Jaunais laiks”. Ievēlēja Zatleru. Toreiz un arī tagad gribam atbalstīt principu, ka jāvēlē tas kandidāts, kuram ir atbalsts ne tikai parlamentā, bet arī sabiedrībā. Endziņam tas bija ļoti plašs. Nākamajā reizē pieņēmām lēmumu nodot balsis Andrim Bērziņam. Viņš nebija plaši pazīstams, taču bija ar pieredzi kā Saeimas deputātam un tautsaimniekam, lielas bankas vadītājs. Toreiz “Saskaņas” izšķiršanās pamatā bija pozīcija, ka negribējām pieļaut atkārtotu Zatlera prezidēšanu. Un mūsu balsīm bija nozīme, ka ievēlēja Bērziņa kungu. Manuprāt, viņš ļoti labi nostrādāja četrus gadus, par ko varam teikt tikai paldies. Tagad Bērziņš izvēlējies nekandidēt. To respektējam un dodamies uz startu vēlēšanās ar savu kandidātu, kuram ir autoritāte, cieņa sabiedrībā. To liecina kaut vai ievērojamais plusiņu skaits Dolgopolovam Saeimas Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Ja nepanāksim kolēģa ievēlēšanu, nākamajās kārtās skatīsimies pēc taktiskiem apsvērumiem.
– Par savu kandidātu cīnīsies katrs. Tālāk sekos kompromisu meklējumi, saucamā mazākā ļaunuma meklējumi.
– Diemžēl, bieži vien tā Latvijas politikā ir vispār vienīgā racionālā pieeja, pieņemot lēmumus.
E. Līcītis: – Kāda ir jūsu pieredze sadarbībā ar Raimondu Vējoni? Agrāk esat kopā pozējuši pie dažādiem pašvaldības objektiem, nesen – sagaidot Rīgā amerikāņu tankus.
– Kā ar ilggadēju VARAM ministru varējām sastrādāties ļoti labi. Par aizsardzības ministra Vējoņa iemaņām man grūtāk spriest. Varu saskaitīt, cik amerikāņu tanku atvesti, bet citu zināšanu aizsardzības jomā man nav.
