Kas Briseles ierēdņiem nepatīk? 7
Latvijā, Lietuvā, Ungārijā Briseles ierēdņiem nepatīk tas, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem jābūt lauksaimniekiem. Bulgārijai un Slovākijai tiek pārmests tas, ka pircējiem jābūt valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Pavisam slikti rīkojas Ungārijā, kurā paredz pienākumu pircējiem pašiem apstrādāt zemi, turklāt pilnīgi aizliedz iegādāties zemi uzņēmumiem.
Pēc šo likuma grozījumu pieņemšanas Briselē pirmā sarosīšanās sākās jau pagājušā gada pavasarī, paziņojot Latvijai un pārējām minētajām ES dalībvalstīm, ka to pieņemtie zemes iegādes ierobežojumi tikšot pētīti. Maija beigās saņemts atzinums un pieprasījums grozīt šo valstu likumus atbilstoši ES tiesību dokumentiem. Ja divu mēnešu laikā, skaitot no pieprasījuma saņemšanas dienas, tas nenotiks, tad EK var vērsties pret šīm dalībvalstīm ES Tiesā.
Straujumas kundze lepna
Pagājušajā piektdienā “LA” rīkotajā diskusijā Rencēnos Saeimas deputātei un vienai no šo likuma grozījumu iniciatoriem Laimdotai Straujumai (“Vienotība”) jautājām, ko viņa domā par šo EK atzinumu.
“Esmu lepna gan par likuma grozījumiem zemes tirgus aizsardzībai, gan par Latvijas zemes fonda izveidošanu, gan par valsts atbalstu mūsu zemniekiem, piešķirot kredītus lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei,” atzina Laimdota Straujuma.” Un joprojām uzskatu, ka zemes iegādē priekšroka jādod cilvēkiem, kuri apstrādā zemi, nevis tādiem, kuri nopērk to, lai pēc kāda laika pārdotu dārgāk.” Tā likumprojekta grozījumu redakcija, ko bija sagatavojusi Zemkopības ministrija, neesot bijusi pretrunā ar ES likumiem. Viņasprāt, mūsu politiķiem tagad būs jābrauc uz Briseli un vēlreiz tas jāpierāda.
Saeimas deputāts Valters Dambe (ZZS) pauda pārliecību, ka Latvijā ieviestie zemes iegādes noteikumi netiks grozīti. “Tāda ir gan ZZS, gan Latvijas iedzīvotāju lielākās daļas nostāja. Mums jāgādā un mēs to darīsim, lai zemi var nopirkt mūsu lauksaimnieki un lai tā paliek viņu īpašumā.” Saeimas deputāts gan atzina, ka liela daļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes jau ir nonākusi ārzemnieku īpašumā.
Rencēnos sarīkotās diskusijas laikā kāds Kocēnu novada pašvaldībā izveidotās zemes komisijas pārstāvis atklāja, ka, piemēram, Dikļu pagastā zemes pircēji lielākoties ir ārzemnieki, kuriem naudas vienmēr ir vairāk nekā mūsu zemniekiem. Pagastā viņi jau nopirkuši vairākus simtus hektāru.
“Ļoti ceru, ka Latvijas politiķiem šoreiz izdosies noturēt taisnu mugurkaulu, jo pārāk bieži tas nemaz neiznāk,” viņš sacīja.
