Jānostiprina zemes fonds 7
“Eiropas Komisijas atzinums man nepārsteidz,” sacīja Saeimas deputāts, frakcijas “Vienotība” priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns. “Jau likumprojekta sagatavošanas laikā, kad biju Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, es zināju, ka tā notiks. Bet, ņemot vērā, ka zuda tie zemes iegādes ierobežojumi, kas bija spēkā līdz 2014. gada 30. aprīlim, mums bija vajadzīgs cits tirgus regulējums, kas nepieļautu neierobežotu zemes izpārdošanu. Tas arī tika izdarīts. Par 2014. gada 3. jūlijā Saeimā pieņemto likuma grozījumu lielāko sasniegumu es uzskatu Latvijas zemes fonda izveidošanu. Manuprāt, zemes tirgus aizsardzībai jānostiprina šis fonds un tā pilnvaras, līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Francijā un citās Rietumeiropas valstīs. Pret to Briseles ierēdņiem būs grūti kaut ko iebilst.”
Edvards Smiltēns pieļauj, nostiprinot Latvijas zemes fondu kā valsts instrumentu zemes tirgus regulēšanā, atsevišķus likuma noteikumus varētu mīkstināt. Taču arī viņš uzskata, ka Latvijas politiķiem Briselē stingri jāaizstāv prasība, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem jābūt lauksaimniekiem, Latvijā uzsvaru liekot uz lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un zemes saimniecisku izmantošanu.
“LA” jau rakstījām, ka no šā gada 30. aprīļa arī Polijā ir spēkā likums, kas ierobežo darījumus ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, turklāt krietni stingrāk nekā Latvijā. Zemi var nopirkt tikai ļaudis, kuri oficiāli atzīti par zemniekiem. Pērkot zemi, pircējiem rakstiski jāapņemas, ka paši to arī apstrādās. Poļi noteikuši, ka zemes pircēja pastāvīgajai dzīvesvietai piecus gadus jābūt Polijā. Jau kļuvis zināms, ka EK sākusi pētīt, vai tik ar šiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes ierobežojumiem arī poļi nepārkāpj ES dalībvalstu starptautiskās saistības. Ja pārkāpumus atrada Latvijā ieviestajos zemes iegādes noteikumos, kas ir maigāki nekā Polijā, ļoti ticams, ka Briseles ierēdņi “piesiesies” arī viņiem.
