Premjers Golubevas demisiju būtu prasījis arī bez NA “ultimāta” 0
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) politiskās atbildības prasīšanu no nu jau demisionējušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) nesaista ar Nacionālās apvienības (NA) “ultimātu”.
NA iepriekš bija paziņojusi, ka, ja Golubeva būtu palikusi amatā, partija aizietu no valdības.
Vaicāts, vai premjers būtu prasījis Golubevas demisiju, ja nebūtu NA “ultimāta”, Kariņš pirmdien preses konferencē pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes atbildēja, ka notikumi 9. un 10.maijā “prasīja politisko atbildību neatkarīgi no visa pārējā”.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka ir labi zināms, ka Krievijas karš Ukrainā ir izmainījis arī Latvijas drošības situāciju. Šādos apstākļos ir ļoti svarīgi, lai valdība un koalīcija būtu stabila, pauda premjers.
Skaidrojot prasību pēc Golubevas demisijas, Kariņš akcentēja, ka gan viņš, gan “nospiedošs sabiedrības vairākums” par pilnīgi nepieņemu uzskata 9. un 10.maijā pie Pārdaugavā esošā pieminekļa izrādīto necieņu pret Latvijas valstiskumu un pret Krievijas kara Ukrainā upuriem.
Premjers pastāstīja, ka šodien tikās ar Golubevu un aicināja atkāpties no amata, uzņemoties politisko atbildību. Valdības vadītāja skatījumā pēc šīs sarunas sekojušais Golubevas paziņojums par demisiju ir ļoti atbildīga rīcība, ņemot vērā augstāk minētos apstākļus.
Kā ziņots, iekšlietu ministre Golubeva nolēma demisionēt. Politiķe pirmdien esot uzzinājusi, ka, nesagaidot Iekšlietu ministrijas analītisko ziņojumu par iekšlietu dienestu darbu 9. un 10.maijā, premjers ir pakļāvies Nacionālās apvienības (NA) spiedieniem un nav vairs gatavs atbalstīt viņas darbu. Šādos apstākļos viņa ir nolēmusi atgriezties kā deputāte Seimā.
Pēc tam, Kariņš paziņoja, ka ir nolēmis prasīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju NA veiktā “šantāžas mēģinājuma” dēļ.
