Lai gan sarunas oficiāli sākās jau jūnijā, to pirmajā kārtā, kas ilga tikai dienu, tika saskaņots vienīgi turpmākais sarunu grafiks, un faktiskās sarunas sākas tikai šobrīd. 1
Tomēr Briselē parādījušās šaubas, vai Meja, kuras pozīcijas ir novājinātas pēc absolūtā vairākuma zaudēšanas 8.jūnijā notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, šobrīd spēj uzturēt konsekventu “Breksita” politiku.
Tikmēr pagājušās nedēļas nogalē britu laikraksti vēstīja, ka Mejas valdībā uzliesmojušas vērā ņemamas domstarpības, un prese īpaši asi uzbrukusi finanšu ministram Filipam Hamondam, kurš it kā cenšoties sabotēt “Breksitu”.
Savukārt Mejas pārstāvis paziņojis, ka premjere otrdien grasoties saukt sava kabineta locekļus pie kārtības.
“Kabinetam jāspēj diskutēt par valdības politiku konfidenciāli, un premjerministre saviem kolēģiem atgādinās to rītdienas kabineta sēdē,” norādīja viņas preses sekretārs.
Arī Hamonds atzinis, ka starp ministriem valda domstarpības vairākos “Breksita” aspektos.
“Domāju, ka daudzējādā ziņā nāktu par labu, ja mani kolēģi, mēs visi, pievērstos darāmajam darbam. Šai valdībai jārēķinās ar “Breksita” sarunu pulksteņa tikšķiem,” svētdien uzsvēra Hamonds.
Brisele joprojām uzstāj, ka sarunās pievērsties Lielbritānijas un ES nākotnes attiecībām būs iespējams vienīgi pēc tam, kad būs panākts apmierinošs progress jautājumos, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no bloka.
Trīs būtiskākie jautājumi, kas sākotnēji jāatrisina, ir tā dēvētais izstāšanās rēķins, ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā un robeža starp Ziemeļīriju un Īriju.
Šīs nedēļas sarunās paredzēts apspriest arī Londonas turpmākās attiecības ar Eiropas Atomenerģijas kopienu (“Euratom”) un ES Tiesu.
Par to, vai panākts pietiekams progress, lai sarunās pievērstos tirdzniecības jautājumiem, ES līderi lems oktobrī paredzētajā samitā.
