Māra Libeka: Ne viens vien deputāts jau pirms pusdienām ir “psiholoģiski atdalījies” no veicamajiem pienākumiem 13
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pētījumos ir noskaidrots, ka, strādājot no mājām, daudziem izzūd robeža starp privāto un darba dzīvi, bet īpašs izaicinājums esot laikus atslēgties no darba.
Itin labi tas ir redzams mūsu valsts parlamentā rīkotajās komisiju sēdēs, kur ne viens vien deputāts jau pirms pusdienām vai pat jau rīta pusē ir “psiholoģiski atdalījies” no veicamajiem pienākumiem.
Piemēram, grib runāt par kovida slimnieku hospitalizāciju, bet mēle mežģījas un acis miglojas, tāpēc vispirms ir hos…, hosp…, hospil… un tikai ceturtajā piegājienā hospitalizācija no mutes izlido bez aizķeršanās.
Cits it kā piedalās komisijas sēdē, bet tajā pašā laikā ir ārpus tās, jo ik pa laikam apmīļo savu bērnu, vēl cits izskatās kā tikko no gultas izkāpis un vēl nav novilcis pidžamas bikses, bet dažs labs mēģina ieslēgt smadzenes darba režīmā komisijas sēdes laikā, braucot pie stūres savā mašīnā.
Ir bijušas un joprojām tiek piekoptas dažādas variācijas mūsu Saeimas namā, kas ir tālu no cieņas izrādīšanas vienam pret otru, nemaz nerunājot par cieņu pret augstāko likumdevēju kopumā.
Nav taču tapis neviens reglaments, kā tautas ievēlētajam pārstāvim uzvesties tiešsaistē, tāpēc katrs to dara pēc savas saprašanas, bez norādēm no augšas.
Ja jau šo “psiholoģiskās atdalīšanās” procesu ir pamanījuši vidusmēra pilsoņi, tad ne mazāk vērīgi ir tie, kurus aicina uz komisijas sēdēm “Zoom” platformā. Sak, tiem tur Saeimā taču var stāstīt visu ko, ka tik ir, kas klausās!
Tā, piemēram, šonedēļ uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi bija uzaicināts galvenais vakcinācijas procesa koordinators Edgars Labsvīrs, kura darbs lielā mērā ir saistīts ar skaitļu pasauli – cik daudz vakcīnu izlietots, cik palicis pāri, cik daudz personu prioritārajās grupās sapotētas…
Labsvīrs bez aizķeršanās sauc dažādus skaitļus, stāsta, ka no 35 tūkstošiem ārstniecības personu potēties aizgājuši tikai 15 tūkstoši mediķu.
“Kā tā var būt, ka tikai katrs otrais mediķis ir vakcinējies? Ja mediķi, būdami augsti izglītoti, atsakās potēties, tad ko lai saka par citiem?” – savu pārsteigumu neslēpj deputāts Andrejs Klementjevs.
Labsvīrs mierina, ka mediķi jau tie paši cilvēki vien esot, tiesa, profesori tomēr vakcinējoties aktīvāk nekā sanitāri.
Diskusijā iesaistās arī citi deputāti, jo pārsteigums patiešām ir ne pa jokam – izrādās, mediķi, kuriem jāiedrošina sabiedrība potēties, paši ir kūtri.
Bet, kad sēdes vadītājs paziņo, ka darba kārtība esot izsmelta, te pēkšņi ierunājas veselības ministra padomnieks Bērziņa kungs un min kaut kādus procentus, cik kurā prioritārajā grupā ir savakcinējušies. Tie jau ir pavisam citi, no Labsvīra teiktā atšķirīgi skaitļi.
Taču deputātiem vairs nav laika skaidrot, cik, kas un kur, un viņi viens pēc otra pazūd no virtuālās vides.
Bet tikmēr notiek valdības sēde, kurā veselības ministrs Pavļuts prezentē savus skaitļus un procentus. Viņa aprēķini rāda, ka no 35 684 ārstniecības personām un darbiniekiem pirmo poti saņēmuši 89 procenti.
Ministru prezidents Kariņš šīs nedēļas valdības sēdē bija noraizējies, ka “mums nepietiek vakcīnu”. Ģimenes ārstiem atved tikai vienu pudelīti, bet ar to ir par maz, lai sapotētu visus rindā gaidītājus.
Savukārt Saeimas Pieprasījuma komisijas vadītājs Ivars Puga, noslēdzot šīs nedēļas sēdi, pretēji Kariņam secināja, ka vakcīnu pietiekot, bet neesot, kas vakcinējas. No kurienes Pugam šāda atziņa?
Iespējams, ka no Labsvīra sacītā, kas turpina izplatīties deputātu virtuālajā pasaulē, bet tikpat labi iespējams, ka attālinātā strādāšana tik ļoti aizvilina projām no realitātes, ka tas, kas bija pirms mēneša vai diviem, šķiet kā nupat noticis. Viss saplūdis vienā lielā blāķī.
