Radošo personu atbalsta finansējuma sadali caur VKKF vērtē skeptiski 0
Radošās savienības uz radošo personu atbalsta finansējuma sadali caur Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF) raugās skeptiski, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe.
Viņa norādīja, ka VKKF ir pavisam citi mērķi un uzdevumi. Par to, kam piešķirt finansējumu, lemj politiski neatkarīgā VKKF padome, kas veidota, lai politiķi nevarētu veidot slēptu cenzūru mākslā. Lai realizētu šo finansējuma modeli, nāktos veikt izmaiņas likumā, jo ministrija dotu skaidru uzdevumu, kas ar finansējumu atbalstāms.
Pēc Bluķes domām, šāda finansējuma mehānisma ieviešana jauktu VKKF būtību, tas kļūtu politiski ietekmēts, turklāt padome šādu precedentu nevēlētos pieļaut, lai kas līdzīgs nevarētu atkārtoties citos jautājumos.
Taujāta, kādus finansēšanas modeļu piedāvātu Radošo savienību padome, Bluķe norādīja, ka veiksmīgi finansēšanas modeļi ir Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā finansējumu administrē pati Kultūras ministrija (KM), savukārt Igaunijā finansējums tiek novirzīts Radošo savienību padomei. “Mēs redzam, ka Latvijā var ieviest gan vienu, gan otru finansēšanas modeli,” norādīja Bluķe.
Pēc viņas paustā, patlaban, strādājot pie Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma, būtiski saprast, kuras aktivitātes tiks atbalstītas, jo, kamēr tas nav skaidrs, grūti izvērtēt, kāds ir nepieciešamā finansējuma apmērs.
Vienlaikus Radošo savienību padome ir gandarīta, ka KM Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu izvirzījusi par šī gada prioritāti. “Gribētos ticēt, ka process pavirzīsies, ka tās nebūs tikai sarunas no reizes uz reizi, kas patlaban atgriežas pie viena un tā paša,” piebilda Bluķe.
Jau ziņots, ka vakar preses konferencē, kurā Nacionālās apvienības ministri atskaitījās par paveikto, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) teica, ka radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums ir absolūtā KM prioritāte.
Melbārde iepriekš pauda, ka likumprojekts ir izstrādāts, taču to nav bijis iespējams saskaņot dažādu iebildumu dēļ. Viens no iebildumiem ir likumā noteikto personu finansēšana no speciālā budžeta. Ministre uzskata, ka nav jēgas cīnīties par speciālā budžeta izmantošanu, jāpiedāvā cits variants.
Otrs iebildums pret regulējumu ir saistīts finansēšanas mehānismu, jo nodot finansējumu sadalīt pašām radošajām organizācijām neatļauj likums. Patlaban tiekot pieļauta iespēja finansēšanu risināt, izmantojot VKKF.
