Ingas Pizānes arhīva foto

Inga Pizāne: Rakstniekam ir jāgrib rakstīt 0

Inga Pizāne (1986, Krāslava) ir pazīstama kā dzejniece (krājums “Tu neesi sniegs”, 2016), kura nu arvien vairāk atklājas arī kā proziste. Neaizmirstot, ka jākrāj materiāls otrajam dzejas krājumam, Inga bija viena no tiem dzejniekiem, kas šopavasar Latviju pārstāvēja Londonas grāmatu tirgū. Ingas dzejas krājumu “Having Never Met” (58 lpp.) angļu valodā atdzejojis Džeids Vils, sakārtojusi redaktore Džūlija R. Enszera, izdevis Lorenss Šimels un apgāds “A Midsummer Night’s Press”.

LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 96
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 59
9 stundas
Lasīt citas ziņas

– Kā jūtas dzejniece, kuras dzejoļu krājums ir tulkots un izdots angļu valodā, kā arī prezentēts Londonas grāmatu tirgū?

I. Pizāne: – Jūtos ļoti priecīga un pateicīga. Vislielākie paldies – tulkotājam, izdevējam un “Latvian Literature” komandai, kas visu organizē. “Having Never Met” man ir liels notikums un jauns sākums, mana poētiskā “es” robežu paplašināšanās. Redzēt savu grāmatu Londonas grāmatu tirgus stendā bija ļoti saviļņojoši, tāpat kā piedalīties Eiropas dzejas festivālā. Šādos brīžos jūtu gan aizkustinājumu, gan lielu atbildību pret sevi, savu valsti un jomu, ko pārstāvu. Joprojām mazliet neticu, ka tas notiek ar mani.

– Rakstīt prozu pēc starptautiski rezonējošas dzejas – ko nozīmē šī izvēle?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Prozā biju iemēģinājusi roku jau pirms vairākiem gadiem, un bija arī dažas publikācijas. Nāca jauni impulsi un tēmas, kas lauzās tieši caur prozu, nevis dzeju. Dzeja un proza manā dzīvē katra iet savu ceļu – neatkarīgi viena no otras parādās uztveres impulsos un pirkstu galos. Taču dzeja mani pašu spēj vairāk pārsteigt un iekustināt – gan lasot citu darbus, gan rakstot savus.

– Tev ir iestrādes stāstu krājumam, un tas ir tapis ļoti īpatnējā “rakstnieku treniņnometnē”. Pastāsti, kas tas bija!

– 2017. gada oktobra sākumā uzzināju par pašizaugsmes kafejnīcas “Spiikiizi” iniciēto projektu “10 nedēļu izaicinājums autoriem”, kas rosināja pabeigt kādu iesāktu darbu. Tieši tajā brīdī jutu impulsus jauniem stāstiem. Trīs man jau bija, un gribēju uzrakstīt vēl kādus septiņus. Turklāt tā bija iespēja strādāt kopā ar citiem: bijām pieci autori un 10 nedēļu garumā tikāmies reizi nedēļā piecos vai sešos no rīta un apspriedām darbus, prezentējām fragmentus, vērtējām, trenējām publisko runu un cits citu balstījām un vilkām laukā no nerakstīšanas krīzēm. Tā bija brīnišķīga pieredze, iziešana no ikdienas, jauni rituāli un iespaidi.

– Vai šādas lasītāju un rakstītāju klubiņu iniciatīvas varētu veidot Latvijas literatūras nākotni? Vai tajās var tapt ne tikai proza, bet arī citi literatūras veidi (dzeja, lugas, bērnu literatūra)?

– Lai arī kopumā rakstnieka darba process ir nošķirts un iekšupvērsts, šāda sanākšana dod papildu stimulus, kā arī ļauj mazliet plašāk paraudzīties gan uz savu darbu, gan uz rakstīšanas procesu kopumā. Tagad ir arvien vairāk radošo darbnīcu – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Mūsu grupā Agnese Zarāne rakstīja dzeju, Āris Birze un Joanna Kristīne Golubeva – ar izaugsmi saistītus darbus, Iveta Pavziniuka – stāstus un arī bērnu literatūru. Žanrs var būt jebkurš. Mums visiem tapa ļoti atšķirīgi darbi, tas pat ir interesantāk, jo daudzveidojām savas pieredzes.

– Man šķiet, ka tu esi viena no tiem, kas var no sirds atbildēt uz jautājumu – kas ir nepieciešams mūsdienu rakstniekam? Iztikas līdzekļi, laiks… vai tiešām tas ir viss?

– Telpa arī, kaut gan siltā laikā bieži eju rakstīt brīvā dabā – rakstīšanas plenēros. Esot Ventspils Rakstnieku mājā, gāju līdz jūrai un veicu piezīmes, sēžot uz soliņa. Rakstniekam ir jāgrib rakstīt, lasīt, izzināt, vērot. Prezentēt sevi un savus darbus, iziet no rakstām­istabas, komunicēt ar lasītājiem un rakstītājiem. Jābūt arī sakāmajam, un, ja ir aizrautība, tad atradīsies arī laiks un līdzekļi. Un atbalsts no mīļajiem un tuvajiem – tas man ir ļoti nepieciešams un svarīgs, tāpat kā komunikācija ar radošiem cilvēkiem un kultūras pasākumu baudīšana.

PROZAS ABC

Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Dzejnieku rakstītā proza ir parādība, kas mūs ik pa laikam patiešām priecē. Galvenokārt tā ir nianšu, detaļu un metaforu pilna proza, kas ne vienmēr uztraucas par episkumu. Arī Ingas prozai piemīt šīs iezīmes, turklāt, gluži kā viņas dzejā, te klātesošas ir tieši “proziskā es” izjūtu nianses, ainiņu nogriežņi, kas ir simpātiski un tuvi gluži kā dienasgrāmatas piezīmes. Prasmīgā sakārtojumā šādi stāsti var iegūt gluži vai terapeitiskas funkcijas.”

“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam Ingas Pizānes stāstu “Nezināmais” no topošā krājuma.

Pamostoties beidzot apjēdzu, ka dzīvoju viena. Ne jau apjēdzu, tā bija panika. Ne gluži tikpat spēcīga kā četru piecu gadu vecumā, kad pamodos un, mājās nevienu neatrodot (izmeklējos visur – pat zem gultām), ņēmu un izlēcu ārā pa logu. Ar asiņojošu degunu gāju meklēt kādu tuvinieku, bet tad nobijos, ka mani par lēkšanu lamās, un paslēpos. Uzkāpu trepju telpas trešajā stāvā un gaidīju, kamēr mani kāds tur atradīs.

Šoreiz stāvs vairs nebija pirmais – lēkšana nebija opcija. Turklāt – kurš mani ietu meklēt? Bija jātiek galā citādi. Kā, kā, kā – es domāju pie sevis. Kā cilvēki tiek galā ar savām emocijām? Kā cilvēki tiek galā ar savām bailēm?

Jā, tieši tiek galā, nevis aizbēg – es sev apstiprināju. Bēgt – es zināju, kā, bet to vairs nevēlējos. Sākšu ar to, ka uztaisīšu kafiju, – nodomāju.

*

Aizgājusi taisīt kafiju, es virtuvē ieraudzīju nemazgātos traukus, sāku tos mazgāt un, tikai atgriezusies istabā, atcerējos, ka gribēju kafiju. Arī domas par vienatni bija pakāpušās mazliet zemāk apziņā, bet ne tik zemu, lai es ik pa laikam par to neiedomātos. Vienkārši – nogriezu paniku klusāk, kārtējo reizi mierinot sevi ar vārdiem, ka pieradīšu. Pie visa pierod, pie visa pierod, pie visa – atkārtoju šos vārdus tik ilgi, kamēr patiešām likās, ka pieradu.

*

Aizgājusi vēlreiz uz virtuvi, beidzot uzvārīju kafiju. Pirmos malciņus nobaudīju, skatoties pa virtuves logu uz vientuļo priedi, kuras galotnē sēdēja tikpat vientulīga vārna. Krā, krā. Kad tā pacēlās spārnos un aizlidoja, es aizgāju pie datora. Krūzi noliku blakus un ik pa laikam par to aizmirsu. Internets bija lieliskas zāles pret atcerēšanos, vienatni, sevi un vispār jebko. Cilvēki un viņu laiks tur iekrita kā melnā caurumā, un arī es tam šad un tad ļāvos, kaut gan kvēli vēlējos pretoties.

*

Paripinājusi savu draugu dzīves tiešsaistē, nolēmu iztukšot netīrās veļas grozu. Nē, ne jau internetā, kaut gan, jā, daudzi to dara tieši tur.

Iemetu drēbes veļas mašīnā un, kamēr tās tur griezās, beidzot no interneta pārcēlos uz darbiem un rēķiniem.

*

Gads tuvojās noslēgumam, un pēc Ziemassvētku tēriņiem mēģināju tikt galā ar finansēm. Skatīties kontā nebija jēgas – man bija nojausma par tur notiekošo, tāpēc vienīgais, ko es varēju darīt, bija apmaksāt jumtu virs galvas un pārējo atlikt uz vēlāku, vienlaikus cerot uz neplānotiem ienākumiem. Parasti gadījuma nauda veidoja pusi no maniem guvumiem un paglāba no nulles punkta.

*

Stabilitāte nebija man raksturīga. Drosme – gan. Tomēr – kas gan veicināja drosmi, ja ne bailes? Vai es būtu izlēkusi pa logu, ja nebūtu bijusi līdz nāvei nobijusies?

*

Salasījusies psiholoģijas grāmatas, zināju, ka vēlmei pēc kaut kā ir jābūt stiprākai par bailēm riskēt ar jebko, lai to iegūtu. Tātad toreiz es vienkārši negribēju būt viena. Tagad gan sanāk, ka gribēju, jo noriskēju ar visu, kas man bija, lai beidzot nokļūtu ar sevi aci pret aci. Vairs nebija neviena, kas mani spoguļotu, man vajadzēja spoguļot pašai sevi.

*

Ko es redzēju spogulī?

*

Pagaidām – vien to, ka vecās bailes pamazām atkāpās. To vietu savukārt pielaikoja jaunas bailes. Bailes no nezināmā. Mēģināju tās no pielaikošanas kabīnes padzīt, bet – neveiksmīgi.

*

Pagaidām.

*

Nepatika pret nezināmo man piemitusi jau kopš algebras laikiem. Acīmredzot tādēļ, ka nekad neesmu varējusi saprast, kā atrisināt uzdevumus. Nepalīdzēja pat formulas, kas stāvēja acu priekšā. Tagad ir ļoti līdzīgi – nodomāju.

*

Divreiz ļoti plus vēl viens ļoti ir trīs ļoti.

*

Tiklīdz nezināmais kļūst zināms, viss atrisinās. No sirds un no pleciem noveļas visi akmeņi, bluķi, ķieģeļi. Var iztaisnot muguru un iet tālāk.

*

Kad uzzināju, ka matemātikas eksāmenu esmu nolikusi uz pieci, priekā gavilēju. Ne jau par atzīmi, kas bija viduvēja un manu liecību neizdaiļoja. Par to, ka nezināmais kļuva zināms, jo varēja jau būt arī trīs.

*

Mūsu dzīvei taču atzīmes neviens neliek – mēģināju ar sevi diskutēt.

Bet kā ar mums pašiem? Vai mēs paši sev neliekam atzīmes? Vērtējam sevi no visām pusēm. Un tad ir pašpārmetumi par sliktām atzīmēm, ko paši sev esam ielikuši.

*

– Pag, bet es nevaru sev likt tikai desmitniekus?

– Likt vari, bet vai tu pati tiem noticēsi? Melošana sev pašai noved, nu tu pati zini, līdz psihosomatiskiem traucējumiem.

*

Veļa izmazgājās. Iekrāmēju to oranžajā spainī, piekabināju sev pie ārjakas kādus desmit knaģus un gāju laukā karināt. Lai arī bija ziema un zināju, ka drēbes tur neizžūs. Man vajadzēja, lai tās vismaz pāris stundas paelpo svaigu gaisu. Vispār tas gaiss bija nepieciešams arī man pašai un manām smadzenēm. Un vēl viena kafija arī. Nolēmu aizbraukt uz centru.

*

Iekāpu trolejbusā, nopīkstināju savu e-talonu, kurā bija palikuši trīs braucieni, un lūrēju logā uz pilsētu. Pilnīgi bez domām – tāda sajūta, kaut gan ne – es vēroju cilvēkus, un vērošana ļoti reti iztiek bez domām. Tā bieži vien iet roku rokā ar secinājumu izdarīšanu. Turklāt – pilnīgi aplamu. Tas ir gandrīz tāpat kā internetā – sēžu un laikoju cilvēkus. Kādam ielieku sirsniņu, kādam – neko. Izkāpju no trolejbusa un visus aizmirstu.

*

– Man, lūdzu, vienu mazo, melno, – pienākot pie letes, saku baristam. Pirms tam apskaujamies – te tā pieņemts, un man tas iet pie sirds.

– Mafinu?

– Jā, to garšīgo, – saku, un tad mēs parunājamies par rakstnieku dzīvi, tas ir, par to, vai izdodas saņemties rakstīt.

– Rīt rakstīšu, – viņš saka. – Es šodien, – atbildu.

*

Atveru datoru un secinu, ka neko sakarīgu darbam šodien neesmu padarījusi. Izdaru, kas darāms, un pievēršos rakstīšanai.

*

Rakstās lēni, bet pie pāris jaunām rindkopām tieku. Sapakojos un braucu mājās. Galīgi negribas neko gatavot, bet ēst – ļoti. Apetīte pamazām atgriežas, un tās ir labās ziņas. Sliktās? Nu tas, ka atkal būs jāēd vienai. Labās? Var ēst, ko grib, un nedomāt par kāda cita gaumi. Sliktās? Trauki jāmazgā pašai, viss jādara pašai, nav neviena, ar ko dalīt pienākumus. Labās? Traukus var atlikt uz rītdienu. Sliktās? Rīt atkal pamodīšos viena. Labās? Es varu to mainīt. Sliktās?

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 96
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 59
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 5
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jautājums ir par farmaceitisko firmu “milžu cīņām”!” Profesors Kalviņš par atteikšanos vai neatteikšanos no vakcīnām blakņu dēļ 25
10 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 59
9 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kaimiņi no elles? Jūrmalniece spiesta dzīvot atkritumu kalnos pašas sētā 2
4 stundas
LE
LETA
Kokteilis
BBC saņēmusi Lielbritānijas vēsturē lielāko sūdzību skaitu par princim Filipam veltītajām pārraidēm 4
6 stundas
LE
LETA
Veselam
Nedēļas nogalē septiņu pilsētu vakcinācijas centros ar “AstraZeneca” varēs vakcinēties ikviens iedzīvotājs 36
10 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Dvēsele teica, ka nevajag šeit dzīvot!” Postošs ugunsgrēks laupa vairākiem cilvēkiem mājas
23:09
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kaimiņi no elles? Jūrmalniece spiesta dzīvot atkritumu kalnos pašas sētā 2
22:13
IE
Ināra Egle
Ziņas
Jaunais Augšdaugavas novads: kuriem būs jāsadzīvo, starp kuriem paredzama sāncensība
21:00
LE
LETA
Ziņas
“Liels šoks!” LFF prezidents Ļašenko par Bezzubova nežēlīgo slepkavību 11
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tarmo, uzdod jautājumu!” Parlamenta deputāts Igaunijā tiešsaistes sēdes laikā atrodas gultā, kūpina elektronisko pīpi un klausās skaļi mūziku 10
11 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jautājums ir par farmaceitisko firmu “milžu cīņām”!” Profesors Kalviņš par atteikšanos vai neatteikšanos no vakcīnām blakņu dēļ 25
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik tūkstošus pagājušajā gadā dividendēs no “Infinity Coffe” saņēma Rīgas mērs Staķis? 14
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 5
14 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Dvēsele teica, ka nevajag šeit dzīvot!” Postošs ugunsgrēks laupa vairākiem cilvēkiem mājas
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai par atteikšanos vakcinēties pret Covid-19 drīkst atlaist no darba? Komentē zvērināts advokāts 60
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Motokluba bijušajam prezidentam par dalību karadarbībā Doņeckā lūdz piemērot brīvības atņemšanu. Uz cik gadiem? 8
9 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Plānās pankūkas ar citrona miziņu: aromātiskas gardēžu vakariņas
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavasaris atgriežas! Cik silts laiks gaidāms nedēļas nogalē? 1
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī Purvciemā naktī nodedzināts “BMW X5”. Policija atklāj, vai ir saistība ar futbola aģenta slepkavību 9
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mums jau tādu cūku kūti pārdeva!” – Magone taisnojas par bardaku un netīrību savas mājas pagalmā 42
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņem vakcīnas pret Covid-19 otro devu 39
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viena veida vakcīna uz mūžu? Vai cilvēks varēs revakcinēties ar citu Covid-19 vakcīnu, skaidro infektoloģe 28
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nav neiespējami, ka premjers varētu padzīt vēl vienu veselības ministru.” Politologs skaidro, ar ko riskē Pavļuts 60
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pusgads bez taustāmiem rezultātiem: vai Pāvela Rebenoka slepkavība tā arī paliks neatklāta? Atbild Ralfs Nemiro 15
14 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Uzbrukumā futbola aģentam izmantotā automašīna atrasta sadedzināta Mežaparkā 27
16 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Kur, jūsuprāt, valstij ņemt papildu naudu, lai palielinātu algas mediķiem, skolotājiem, policistiem? 24
15 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Skapis nav atmiņu klade: 7 padomi, kā ieviest kārtību
11 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
“Nenoliegšu, reizēm vajadzīga drosme…” IDB priekšnieks par amatpersonu noziegumiem, politisko spiedienu, policijas vardarbības problēmu 12
19 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu 47
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 32
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Vakcinācijas biroja maks kļūs liesāks. Par cik eiro saruks Juhņēvičas alga? 53
1 diena