– Māris Mančinskis “LA” apliecināja, ka viņa vadītā “Swedbank” gatava dot miljardu kredītos… 6
– Pirms pusgada bankas pieprasīja Saeimai atkāpties no “nolikto atslēgu” principa, solot, ka kreditēšana atjaunosies. Realitāte ir tāda, ka kreditēšanas līkne ir krītoša gan privātajā, gan komercsektorā. Tas nav labs signāls tautsaimniecībai, ka uzņēmumiem trūkst naudas. ES struktūrfondi ir laba alternatīva, bet bez banku atbalsta uzņēmējdarbība nevar attīstīties.
– Vismaz jaunajām ģimenēm tas palīdzēja.
– Jā, pirmā mājokļa programma ir sākta. Ir izsniegtas 74 garantijas, puse no pieejamā finansējuma jau ir laista apritē. Bet, ja paskatāmies ārpus šīs programmas, kreditēšanas apjomi krītas.
– Kā otro uzņēmējdarbības bremzi minējāt dārgos energoresurus. Jūs nupat kā bijāt “KVV Liepājas metalurgs” – vai tiešām dārgā elektroenerģija ir galvenais iemesls, kāpēc uzņēmums nekausēs tēraudu elektroloka krāsnīs un par divām trešdaļām samazinājis darbinieku skaitu?
– Mums ir svarīgi radīt labas vietas ražošanā – gribētos, lai “Liepājas metalurgam” tas izdotos. Man nav skaidrs, kura iemesla dēļ – vai pārdošanas process nebija pietiekami gudri veikts vai jaunie īpašnieki nav visu precīzi aprēķinājuši – ražošana sašaurinājās. Viņi sauca vairākus iemeslus, kāpēc viņiem neizdodas.
– Jūs “Metalurga” īpašniekiem nesolījāt valsts palīdzību dārgās OIK komponentes samazināšanā?
– Ko no savas puses esmu solījusi, to esmu izpildījusi. Viņi to atzinuši. Es nevaru atbildēt par to, kas ir iepriekš solīts.
– Jūsu priekšgājējam Vjačeslavam Dombrovskim bija izstrādāts plāns, kā lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem samazināt maksu par OIK. Tiesa, visiem pārējiem elektroenerģijas cenu paceļot.
– Kad pārņēmu ministriju, nekas šajā virzienā nebija sākts darīt – nebija ne aprēķinu, ne iestrādņu. Mans uzdevums bija rēķināt sloga samazināšanu šiem uzņēmumiem, lai tas nekļūtu smagāks pārējiem patērētājiem. Šim piedāvājumam noteikti būs fiskāls efekts, un par to ir jāpieņem politisks lēmums. Valsts sekretāru sanāksmei ir iesniegti divi priekšlikumi – viens patērētājiem virs 10 MWh, otrs – virs 30 MWh. Pārsniedzot šo slieksni, pienāktos OIK atlaide, kuru uzņēmums saņemtu gada beigās. Šis priekšlikums vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, bet ceru, ka tur problēmu nebūs, jo tas radīts identisks Vācijā jau spēkā esošai kārtībai. Visi pretendenti, ja vien tiem ir ieviesta obligātā energopārvaldības sistēma un ja vien tie ir energoefektīvi, gada beigās varēs saņemt atlaidi.
