LSM galvenajai redaktorei un Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājai piemēro disciplinārsodu 4
Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) galvenajai redaktorei Anitai Braunai un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenajai redaktorei Zanei Eniņai piemērots disciplinārsods par amata atbildības līmenim neatbilstošu profesionālo rīcību augusta vētras laikā, aģentūru LETA informēja LSM komunikācijas speciāliste Ilze Lujāne.
LSM valde izvērtējusi vētras laikā satura veidošanā iesaistīto atbildīgo darbinieku rīcību, ņemot vērā katra darbinieka amata pienākumus, pilnvaras, profesionālo atbildību, faktisko rīcību konkrētajā situācijā un sniegtos paskaidrojumus.
Pārējiem izvērtēšanā iesaistītajiem darbiniekiem izteikti mutiski aizrādījumi. Izvērtējot katra darbinieka rīcību un atbildību, valde nav konstatējusi pamatu darba tiesisko attiecību izbeigšanai.
Izvērtējumā secināts, ka vētras laikā situācijas nopietnība netika novērtēta pietiekami ātri un laikus netika pieņemti lēmumi par satura un programmu pielāgošanu.
Reizē valde secinājusi, ka notikušais nav saistāms tikai ar atsevišķu darbinieku rīcību. Vētras laikā atklājušās arī nepilnības LSM iekšējā sadarbībā, lēmumu pieņemšanā un spējā operatīvi pielāgot programmu situācijas attīstībai.
Tādēļ līdztekus darbinieku individuālās atbildības izvērtēšanai LSM pārskata krīzes situāciju vadības, lēmumu pieņemšanas un redakciju sadarbības kārtību.
Jau pēc vētras LSM atzina, ka Latvijas Radio 1 krīzes sākumā nebija pienācīgi novērtējis situācijas nopietnību un nepārkārtoja darbu atbilstoši tās mērogam. Ziņu izlaidumi tika nodrošināti un vēlāk to biežums palielināts, tomēr Latvijas Radio 1 programmai vajadzēja būtiski ātrāk pāriet uz pastiprinātu informatīvo režīmu.
LSM uzsver, ka tas bija īpaši nozīmīgi reģionos, kuros elektroapgādes un elektronisko sakaru traucējumu dēļ radio bija teju vienīgais pieejamais informācijas avots.
LSM paziņojumā pauž, ka turpina darbu pie izmaiņām, lai stiprinātu savstarpējo koordināciju un lēmumu pieņemšanu, kā arī krīzes situācijās spētu atbilstoši reaģēt uz notikumu attīstību un sabiedrības vajadzību pēc informācijas.
Kā vēstīts, jautājums par sabiedriskā medija darbību krīzes situācijās aktualizējies pēc diskusijām par LSM darbu vētras laikā. Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs atklātā vēstulē aicināja izvērtēt ne tikai dienesta un tā līdzšinējā vadītāja Uģa Lībieša, bet arī LSM valdes un galvenās redaktores Braunas atbildību par sabiedriskā medija darbu krīzes laikā. Ar Braunu vētras laikā bija pārtrūkuši sakari.
Vēstulē kolektīvs atzinis, ka sabiedrība pietiekami ātri un pilnvērtīgi nesaņēma informāciju par notikumiem, reizē uzsverot, ka problēmas esot bijušas plašākas par viena cilvēka atbildību. Darbinieki norādījuši uz nepilnībām darba koordinēšanā, lēmumu pieņemšanā un krīzes komunikācijas organizēšanā pēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas.
LSM iepriekš veiktajā izvērtējumā secināts, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras izraisītās krīzes laikā nav bijis apmierinošs. Uzņemoties atbildību par Latvijas Radio Ziņu dienesta darbu šajā situācijā, Lībietis paziņoja par atkāpšanos no amata.
Latvijā 22. augustā un tai sekojušajā naktī plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā, bet elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.
