Kāds rīdzinieks patvaļīgi nocērt dižkoku 0
Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija nolēmusi piedzīt 12 900 eiro no privātpersonas par vietējas nozīmes dižkoka patvaļīgu nociršanu, portālam pavēstīja Rīgas domē.
Šā gada martā Apstādījumu inspekcijas galvenā apstādījumu inspektore, apsekojot Rīgā esošos apstādījumus, konstatēja, ka kādā pilsētas teritorijā ir nozāģēti visi zemesgabalā augošie koki, tajā skaitā bērzs ar 89 cm diametru.
Zemesgabalā iepriekš augošais bērzs bija reģistrēts dižkoku datubāzē un bija vietējas nozīmes aizsargājams koks jeb dižkoks.
“Šis ir tas gadījums, kad mēs kārtējo reizi atgādinām, ka pilsētas teritorija nav tas pats, kas mežs. Cērtot kokus, ir rūpīgi jāseko līdzi gan saistošajiem noteikumiem, gan ciršanas laikam, gan citiem faktoriem,” norāda Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.
Pēc situācijas izpētes noskaidrots, ka šajā teritorijā patvaļīgi nocirsti arī citi koki bez komisijas lēmuma par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža un bez ārpus meža augošu koku ciršanas atļaujas.
Tostarp privātpersonai jau iepriekš tika liegta ciršanas atļauja attiecībā uz bērzu, pamatojot to ar dižkoka statusu, kā arī to, ka tā ciršana ir pretrunā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem.
Par patvaļīgi nocirstajiem citiem kokiem privātpersonai būs jāsedz zaudējumi vēl 1001 eiro apmērā.
Ministru Kabineta noteikumi nosaka, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā. Teritorijas īpašniekam, neatkarīgi no tā, vai ir konstatējama vainīgā persona, zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu jāmaksā jebkurā gadījumā.
