Rīga – trīs vīru rokās 0
Valsts prezidents Egils Levits, visticamāk, jau šodien izsludinās Rīgas domes atlaišanas likumu, un līdz ar to pašvaldību līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs Saeimas iecelta trīs cilvēku administrācija.
Likums par Rīgas domes atlaišanu stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, tas nozīmē, ka ar pusnakti Rīgas pilsētas deputāti zaudēs savas pilnvaras.
Tādējādi darbu beigs 2017. gada 3. jūnijā ievēlētā galvaspilsētas dome, kurā sākotnēji varu ņēma “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” saraksts (32 deputāti no 60), opozīcijā paliekot Latvijas Reģionu apvienībai/”Latvijas attīstībai” (9), Jaunajai konservatīvajai partijai (9), Nacionālajai apvienībai (6) un “Vienotībai” (4).
Šī sasaukuma dome kļuva bēdīgi slavena ar nesaimniecisku, skandalozu darbošanos kriminālpārkāpumu aizdomu ēnā, ar mēra Nila Ušakova un vicemēra Andra Amerika “aizbēgšanu” uz Briseli un ar tam sekojošiem mokošiem un neveiksmīgiem koalīcijas izveidošanas mēģinājumiem.
Ja Rīgas dome šodien tiek atlaista, tad jau rīt Centrālā vēlēšanu komisija var izsludināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kas tiek plānotas 25. aprīlī.
Saskaņā ar tikko veiktiem likuma grozījumiem jaunā galvaspilsētas dome strādātu piecus gadus un 2021. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgas dome netiktu vēlēta.
Rīgas domes Pagaidu administrācijas vadītājs būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics. Viņa vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas loceklis – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus, savukārt pagaidu administrācijas loceklis vadīs komitejas. Administrācija var darīt visu to pašu, ko darīja dome, tostarp pieņemt budžetu. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem arī būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.
Balševics pēc kļūšanas par Rīgas administrācijas vadītāju saglabās arī ministrijas valsts sekretāra amatu, viņš pienākumus veiks gan ministrijas telpās, gan Rīgas domes telpās.
Arī pārējie administrācijas locekļi saglabās līdzšinējos amatus.
Kā strādās administrācija
Lai gan topošie Rīgas domes administrācijas pārstāvji jau uzreiz pēc Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšanas Saeimā sākuši izstrādāt domes pagaidu nolikumu par domes sēžu norisi un lēmumu pieņemšanas procesu, taču VARAM ar to iepazīstinās tikai pēc tam, kad prezidents likumu par Rīgas domes atlaišanu būs izsludinājis.
Runājot par domes komiteju sēžu rīkošanu, Balševics atzina, ka arī tas tiks atrunāts nolikumā, taču neizslēdza iespēju, ka komiteju darbs tiks ierobežots cilvēkresursu kapacitātes dēļ, jo kopumā domei būs vien trīs administratori.
Arī domes sēdes varētu notikt “vienkāršotā formā”, vēstī LETA. Darbam tikšot pieaicināti arī administrācijas tehniskie darbinieki, kas palīdzēs apstrādāt saņemto informāciju, sagatavot dienas kārtību un veikt citas praktiskas lietas.
Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs, tā kā nav vēlēts deputāts, amatu, vismaz pagaidām, saglabās. Darbu pēc domes atlaišanas turpinās arī departamenti un pārējās domes struktūras.
Kas notiks ar budžetu
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs jau izteicis savu vēlmi, lai pilsētas administratori pēc domes atlaišanas pieņemtu pašvaldības 2020. gada budžetu. Tiesa, Balševics šajā sakarā norādījis, ka vispirms gribētu iepazīties ar domes paveikto. Burovs izteicis arī cerību, ka jaunā Rīgas administrācija palielinās bērnu piedzimšanas pabalstu Rīgā, ieviesīs sociālo pabalstu redzes invalīdiem, nodrošinās aizņēmumu Sarkandaugavas pārvada būvniecībai.
“Jāizvērtē, vai mēnesī 1/12 daļa no iepriekšējā gada budžeta ir pietiekami pašvaldības darbam. Protams, nekādas jaunas iniciatīvas uzņemties neplānojam, ja vien nebūs kāda krīzes situācija, jo mūsu uzdevums ir šos divus mēnešus nodrošināt tehnisku domes darbu,” atzina VARAM valsts sekretārs.
Pirmās atlaistās – Renda un Ķekava
Rīgas domes atlaišana ir vēsturisks notikums, jo pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas šādā situācijā nonākusi valsts galvaspilsētas vara.
Rīga gan nav pirmā Latvijas pašvaldība, kurai Saeima liek nolikt pilnvaras. Saeima līdz šim atlaidusi divas pagastu domes – Rendā un Ķekavā. 2003. gadā kvoruma trūkuma dēļ atlaista Kuldīgas rajona Rendas pagasta dome. Tā kā vairāk nekā puse deputātu ilgstoši ignorēja domes sēdes, pašvaldībā nevarēja pieņemt budžetu. Savukārt 2008. gadā par to, ka atļāvusi būvniecību teritorijās, kur tā ir aizliegta, tika atlaista Rīgas rajona Ķekavas pagasta padome.
Jaunas pašvaldību vēlēšanas ārpus kārtas ar Saeimas lēmumu rīkotas arī Rojas novadā un Mērsraga novadā 2010. gadā, taču šīm vēlēšanām iemesls nebija domes atlaišana, bet novada sadalīšanās divos mazākos novados. Ar atlaišanu savulaik piedraudēts arī Rucavas un Mērsraga domēm, taču tur izdevies noregulēt konfliktu bez Saeimas iejaukšanās.
Otrreizēja atlaišana vēl pirms dažiem gadiem draudēja arī Ķekavas pagasta domei – gan par nespēju nodrošināt kanalizācijas pakalpojumus, gan par pārkāpumiem komiteju veidošanā.
Atlaišanas pabalsts – viena mēnešalga
Rīgas domes atlaišanas likums nekādas kompensāciju izmaksas atlaistajiem deputātiem neparedz.
Kā informēja VARAM, vienīgais tiesiskais regulējums par kompensāciju deputātiem ir noteikts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Šis likums paredz, ka deputātam, kurš ievēlēts algotā amatā domē, līdz ar deputāta pilnvaru izbeigšanos izmaksā atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.
Edvīns Balševics
* Rīgas domes pagaidu administrācijas vadītājs būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics. Viņš Latvijas Universitātē ir ieguvis bakalaura grādu tiesībās un maģistra grādu vadības zinībās, viņam ir arī bakalaura grāds informācijas tehnoloģijās, kas iegūts Rīgas Tehniskajā universitātē. Līdz kļūšanai par VARAM sekretāru 2019. gada 4. jūnijā Balševičs bija Tiesu administrācijas direktors.
