Vasarā pie Rīgas pils rīkojāt tautas sapulci, kurai sekoja vēl viens mītiņš, nu izskatās, ka esat pieklusuši? 44
Sanāksmes rīkojām, atsaucoties uz cilvēku aicinājumiem, viņi mums rakstīja, zvanīja, arī tagad dažādos formātos tiekamies ar vēlētājiem. Ja būs situācija, kad cilvēki atkal gribēs sanāksmes, tad rīkosim tās. Demonstrāciju un mītiņu kultūru Latvijā vajag vairāk attīstīt. Tas nenotiek pats no sevis, kādam šie saieti jāorganizē.
Kopš Lietussargu revolūcijas, kad skaļi protestējām pret oligarhiem, pagājuši jau desmit gadi, un mēs joprojām pret viņiem tikai mītiņojam. Cilvēkos var rasties šaubas – ko tas mainīs vai ko tad es…
Kad Krievija okupēja Krimu, es vēl strādāju KNAB un darbiniekiem nepamatoti aizliegts piedalīties mītiņos. Lai nebūtu iespējas pret mani vērsties, sagaidīju nakts tumsu, nopirku dzeltenas un zilas puķes, aizlavījos līdz Ukrainas vēstniecībai un noliku ziedus. Tā bija tik laba sajūta, ka sirds tevi aicina un tu tai seko, nevis sāc prātuļot, vai drīkst un ko tas dos. Ja nebūtu to izdarījusi, nožēlotu. Iemācījos arī Ukrainas himnu “Ще не вмерла Україна” (latviski: Vēl nav mirusi Ukraina), lai ar ukraiņiem varētu to dziedāt kopā. Tāpēc vērtēju kā nodevību pret Ukrainas tautu un tiem, kas cīnās ar Kremļa režīmu, Latvijas politiķu draudzēšanos vai aicinājumu draudzēties ar pašreizējo Krievijas varu. “Saskaņas” nespēja atzīt, ka Krima ir okupēta un Putins rīkojas kā fašists, izslēdz jebkuru iespēju ar to sadarboties.
Ar Kremļa gādīgu roku Latvijā atkal sasparojušies valsts valodas pretinieki, kas protestē pret mācībām valsts valodā visās valsts un pašvaldību vidusskolās. Kur ir jūsu partijas balsis valsts valodas atbalstam, ja reiz JKP vērtības ir 18. novembra republika un latviski runājoša nācija?
Uzskatām par nepieņemamu, ka jau 26 gadus kopš neatkarības atjaunošanas visās valsts un pašvaldību skolās izglītība nav tikai un vienīgi latviešu valodā, un par to ir atbildīgas visas latviskās partijas. Mācībām jānotiek valsts valodā jau no pirmās klases, tas būs viens no mūsu darbiem, kad iekļūsim Saeimā.
Gatavojaties startēt arī Saeimas vēlēšanās?
Ar kolēģiem esam vienojušies, ka darām, kā labāk, pareizāk un racionālāk partijai, nevis kādam no mums. Kā kopā izlemsim, tā arī būs. Pieļauju, ka varētu startēt arī Saeimas vēlēšanās.
Ko varat mācīties no citām partijām, kas darbību beigušas kā zatlerieši vai nonākušas uz izjukšanas sliekšņa kā “Vienotība”?
Zatlera partijā varēja iekļūt jebkurš, un tā bija viņu lielākā kļūda. Mūsu partijā automātiska uzņemšana nenotiek, rūpīgi izskatām kandidātu pieteikumus, intervējam, izvērtējam. Savukārt par “Vienotību” var teikt, ka viņi spēcīgi ienāca politikā ar pretkorupcijas karogu, bet pa ceļam kaut kur krūmos to pazaudēja. Korupcija ir problēma pat Rietumos, pie mums tā ir dubulti un pat trīskārt lielāka, tāpēc karogs nesams cauri visām institūcijām un lēmumiem.
