Vislatvijas gliemju talkas: efektīvi veidi, kā cīnīties ar dārza “ienaidniekiem” 3
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Riebums un šausmas pārņem, atkal ieraugot dārzā kailgliemežu gļotainos augumus. Ja pamana dzintarkrāsas spānieti, tad ir iemesls īstam izmisumam. Augusta vidus šiem ir aktīvs vairošanās laiks, tādēļ tagad sugas turpinātājus ķer, cik spēj.
“Kailgliemeži ir mūsu faunas sastāvdaļa. Arī rudie spāņu kailgliemeži nu ieradušies uz palikšanu,” skaidro Dr.biol. Voldemārs Spuņģis. Kailgliemeži ir, bija un būs, tos nevar iznīcināt, bet ierobežot var un vajag.
Savējos saudzē
Ja dārzā redzams pa kādam pelēkajam, vietējam “tīģerītim”, vēl uztraukumam nav pamata. Mazliet pat jāpriecājas, jo var cerēt, ka tie spēs mazināt nelielas svešo rijēju kompānijas, apēdot to olas (ja izdosies atrast pazemes slēptuvi). Gliemeži ir kanibāli un nesmādēs arī mirušu sugasbrāli. Tādēļ dažus der samīt uz taciņas – pārējie drīz vien sanāks uz bērītēm mieloties. Gaļa paliek gaļa!
Gliemežu pētnieks gliemju apkarošanai iesaka pievērsties kompleksi. Labāk no dažādām indēm atturēties vai izmantot tikai sevišķi lolojamo augu aizsardzībai.
Kompleksā pieeja varētu būt šāda – lamatas, tīkamas dzīves vides likvidēšana un nolasīšana. Sevišķi apsēstās vietās (piemēram, Pāvilostā) vienīgā izeja ir kompleksa pieeja, turklāt darbojoties visiem iedzīvotājiem kopā.
Kailgliemežu daudzumu jūtami var mazināt tikai tad, ja tos cītīgi likvidē lielākā teritorijā. Viena dārziņa saimnieka cītīga rosīšanās, ja kaimiņi neliekas ne zinis, ir cīņa ar vējdzirnavām.
Ar dabu pret dabu
Laba biznesa ideja – veidot pīļu mobilo ganāmpulku (līdzīgi kā ar govīm un aitām zāles noganīšanai). Tās tiešām lieliski tiek galā ar mīkstmiešiem. Pārvietojot nožogoto teritoriju, tā var izrevidēt visu dārzu vai pļavu. Tas sevišķi labi darbojas tagad, kamēr atāls pļavās vēl zems un sakņudārzā maz kas palicis nolaužams.
Arī vistu pulciņš, kas vismaz rudeņos un pavasaros tiek palaists savvaļā, mazinās gliemju skaitu (izrušinās oliņas). Kopumā jārēķinās, ka dabā gliemjiem ienaidnieku ir maz to pretīgo gļotu dēļ.
Gatavo viltīgas lamatas
Gliemji dienas laikā meklē patvērumu ēnā. Šādas vilinošas viesnīcas var sagatavot un viesus pēc tam likvidēt. Piemēram, ļoti efektīgi darbojas dārzā izvietotas mitras virtuves lupatiņas (sevišķi tās, kas līdzinās vafelēm, ar mazliet gumijotu struktūru). Ik rītu zem tām būs gulētāji.
Var arī novietot lēzenus traukus ar rūgstošiem šķidrumiem, pie kuriem naktī dzīrotājus salasa.
Taču jārēķinās, ka vilinošās ēsmas (alus, svaigi gurķi u.c.) ataicinās gliemjus arī no slinko kaimiņu dārza, jo glumiķiem ir smalks ožamais aparāts un diezgan strauja līstspēja.
Rīko ballīti
Ja kailgliemežu daudz, gliemežu speciālists aicina rīkot naksnīgas lasīšanas talkas. Ja vēlas mazināt invāziju, ir jārīkojas nekavējoties. Gliemju medības var pat apvienot ar dārza svētkiem un augusta zvaigžņu krišanas vērošanu. Šim nolūkam apgādājas ar gumijas cimdiem, jo gļotas no rokām nomazgāt grūti, pirksti lasot salīp.
Medījumus lieliski redz mobilo telefonu gaismiņas starā vai līdzīgā spēcīgā gaismas kūlī. Piemēram, ar riteņbraucēju vai makšķernieku pieres lampiņu rokas būs brīvas darbam.
Lai nelieši nerāptos ārā no vācamajiem traukiem, tajos var iebērt nedaudz pelnu.
Savāktās būtnes sadedzina. Var arī pa nelielām porcijām spainī apliet ar verdošu ūdeni un šo ģļotaino masu ieliet zem augļukokiem vai ogulājiem izraktā bedrē, kur tie kļūs par lielisku mēslojumu.
Savukārt dienā var uzrušināt krūmu un kuplu ziemciešu apdobes, jo oliņas virszemē sakaltīs.
Lai neievazātu spāņus ar nopirkto stādu podiem (gliemjiem ļoti patīk dēt oliņas tajos), tos pēc iegādes ieteicams izmērcēt krietni stiprā zilo graudiņu šķīdumā.
Pārprasts humānisms ir nest gliemezīšus uz mežu, lai dzīvo tur. Tā var rasties īsta bumba ar laika degli.
Gliemju aizstāvībai jāteic, ka tie nav lieki pasaulei – tie mielojas arī ar atmirušām augu atliekām un veicina vielu apriti dabā.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
