Vispirms gatavo biskvītu. Atdala olu baltumus no dzeltenumiem, baltumus pagaidām novieto vēsumā. Bļodā olu dzeltenumiem pievieno cukuru un šķipsniņu citronskābes, puto (es maisu ar koka karoti), līdz cukurs izšķīdis. Olu baltumus saputo stingrās putās. Sakultajos olu dzeltenumos iemaisa miltus, pēc tam maigām kustībām iecilā saputotos baltumus.

Gatavo biskvīta mīklu izlej uz plāts, kas izklāta ar cepampapīru. Cep 200 grādu karstumā, līdz biskvīts krāsojas brūngans un ir gatavs.

Izcepto biskvīta kārtu izņem no cepeškrāsns, apgāž uz virsmas, kas apkaisīta ar cukuru. Noņem cepampapīru un uzreiz, kamēr cepums silts, to sarullē.

Kamēr izceptā biskvīta kārta dziest, gatavo dzērveņu krēmu.

Ūdenī uzbriedinātu želatīnu izkausē karsta ūdens peldē, mazliet padzesē. Saputo putukrējumu.

Saldajā dzērveņu sulā (es izmantoju jau rudenī sagatavotas svaigas dzērvenes, kas saberztas kopā ar cukuru) iemaisa šķidro želatīnu un iecilā putukrējumu. Liek uz brīdi ledusskapī, līdz krēms sāk biezēt.

Atritina atdzisušo biskvītu, uz tā vienmērīgi izklāj visu krēmu (iznāk samērā bieza kārta) un cenšas visu sarullēt tā, lai rolbiskvīts iznāktu skaisti apaļš. Vēlreiz ieliek ledusskapī uz pāris stundām, pēc tam sagriež šķēlēs.

Pavāres piebilde

Tā ir klasika. Bērnības garša, pēc kuras arvien vairāk cilvēki sāk ilgoties, ceļ gaismā senās receptes. Šajā receptē svarīgākais ir biskvīts. Savulaik saimnieces lepojās, kurai izdevies pūkšķīgāks un pufīgāks biskvīts. Tā kvalitāte ir atkarīga no pagatavošanas precizitātes, arī no tā, cik vienmērīgi cep krāsns.

Lielisks ir krēms ar skābumiņu. Man gan neizdevās to pagatavot tik košā krāsā, kā stāstīja Valentīna, droši vien bija nepieciešams vairāk dzērveņu.

Gatavoja vīnzine Valentīna Grandāne

Tēmas