Runā, ka… 0
Mīts. Sabiedrībā valda uzskats, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) rada pārtikas pārpalikumus, sāpīgi ietekmējot pasaules nabadzīgāko valstu lauksaimniekus.
Fakts. Desmit gadu laikā veiktās reformas Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku padarījušas draudzīgāku attīstības valstīm. Tādējādi tām ir laba pieeja tirgum ar zemām vai nulles tarifu likmēm, kas ievērojami mazinājis traucējumus tirgū. Šodien aptuveni 70% no ES lauksaimniecības importa nāk no jaunattīstības valstīm. Turklāt krasi samazinātas arī eksporta subsīdijas – pirms 15 gadiem tām atvēlēja 10 miljardus eiro gadā, bet jau 2009. gadā šī summa nepārsniedza 350 miljonus eiro. Pēc sarunām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju ES ierosināja līdz 2013. gadam atcelt visas eksporta subsīdijas. Turklāt ES ir ne tikai lielākais attīstības palīdzības līdzekļu devējs pasaulē, bet arī lielākais tirdzniecības partneris Āfrikā. Gandrīz 40% no Āfrikas eksporta ir uz ES, bet ES lauksaimniecības produktu importa vērtība no jaunattīstības valstīm ir par 20% lielāka nekā, piemēram, no ASV, Kanādas, Japānas, Austrālijas un Jaunzēlandes kopā.
