“Runā kā tāds “latiš”!” Pētījums atklāj krievvalodīgo skolēnu domas par Latviju 10
Izrādās, ka mazākumtautību skolu skolēni jūtas piederīgi Latvijai, turklāt bieži vien viņi sevi nemaz nesauc par krieviem, taču arī par latviešiem viņi negrib vai, viņuprāt, nevar kļūt.
Tāds ir viens no galvenajiem jaunās antropoloģes Māras Laizānes secinājumiem, kas tapis, izstrādājot pētījumu “Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai”.
Pētījums īpašs ar to, ka tajā pirmoreiz Latvijā izmantota pētījumu metode, ko sauc par biedru etnogrāfiju. Tas nozīmē, ka pētniece bija ne tikai M. Laizāne, bet arī deviņi mazākumtautību skolēni, kuri paši intervēja savus vienaudžus. Šāda pētījumu metode sevišķi labi noder, ja jārunā par sāpīgiem jautājumiem, par kuriem pētāmā grupa nevar vai nevēlas runāt ar svešiniekiem – pētniekiem “no malas”. Skolas, ko aicināja piedalīties pētījumā, bieži vien atteicās, kaut arī solīta anonimitāte un netraucēts mācību darbs. Līdz ar to skolēni pētnieki bieži bija kā skolās iesūtīti aģenti. Kopumā pētījuma laikā runāts ar 85 personām – 65 mazākumtautību skolu skolēniem vecumā no 15 līdz 19 gadiem un 20 skolotājiem visā Latvijā. Rīkotas gan intervijas, gan fokusgrupu diskusijas.
