Par latvieti jāpiedzimst? 10
Noskaidrojies, ka mazākumtautību jaunieši iedalāmi trīs grupās: daļa uzskata, ka viņi nav krievi, bet krievvalodīgie un “īsti” krievi sastopami vien Krievijā, kā arī saskata gana lielas atšķirības starp sevi un etniskajā dzimtenē dzīvojošajiem tautiešiem. “Kad mēs braucām ar orķestri uz Maskavu… tur mūsu uzvedība un to krievu uzvedība – divas pilnīgi dažādas sabiedrības,” teica skolniece kādā no diskusijām. Otra daļa joprojām identificē sevi kā krievus, turklāt ar lepnumu, bet dara to ģimenes tradīciju un vēstures kontekstā. Arī viņi tomēr saprot, ka atšķiras no Krievijas krieviem. Trešā daļa teic, ka viņu dzimtā valoda ir krievu, bet patiesībā viņi ir poļi, baltkrievi, ukraiņi u. c. Jaunieši arī atzinuši, ka etniskajiem apzīmējumiem “krievs”, “russkij”, “latvietis”, “latiš” mēdz būt negatīva pieskaņa. Skolēni stāstīja: kad viņu domas nesaskan ar vecāku viedokli, viņiem pārmet: “Tu runā kā tāds “latiš”.”
Jaunieši uzskata: pat, ja viņi gribētu, par latviešiem nevarētu kļūt, jo latvieši par savējiem uzskatot tikai tos, kas jau piedzimuši latvieši. Vienotību ar latviešiem viņi izjūtot gan, piemēram, Jaunā gada vai valsts svētku svinībās vai arī sporta pasākumos. Mazākumtautību skolēnu attieksme pret valsts svētkiem kopumā esot pozitīva. Viņi labprāt svētku laikā nēsājot arī Latvijas karodziņu, bet tikai tad, ja tas netiek uzspiests.
M. Laizāne secinājusi: piederību Latvijai mazākumtautību skolēni jūt kā piederību teritoriālam veidojumam, taču nošķir sevi no politiskās varas. Piederības sajūta nav saistīta ar Latvijas pilsonību. Krievijas pilsonību lielākā daļa aptaujāto nevēlētos pieņemt. Skolēni kritiski izteikušies par tiem, kuri aizbrauc no Latvijas. Daži, iespējams, vairāk sevi saista ar Eiropas Savienību (ES) kopumā nekā Latviju. Piemēram, kāda skolniece teikusi: “Es negribētu braukt uz Krieviju, jo negribētu izbraukt no ES.”
Jaunieši paši diskusijās vēlējās runāt par krievu valodas statusu. Taču pie vienota viedokļa nenonāca. Daļa uzskata: tai jāpiešķir oficiālas valodas statuss, bet citi atzinuši, ka no tā nekas nemainīsies, jo jau tagad iespējams plaši lietot krievu valodu. Kāds skolnieks paudis cerību: pēc oficiāla statusa piešķiršanas krievu valodai krievvalodīgie no citām valstīm pārvāktos uz dzīvi Latvijā.
Mazākumtautību skolu jauniešiem ir gana daudz stereotipu par latviešiem, taču katram tie ir citādi. Piemēram, diskusijā viens teicis, ka latvieši ir ļoti emocionāli, bet citi apstrīdējuši, apgalvojot, ka latvieši ir mierīgi. Skolēni teikuši, ka latviešiem ir “cita mentalitāte”, taču, kāda tieši tā ir, nespēja raksturot. Jaunieši, kuri ikdienā kontaktējas ar latviešiem, stereotipus atmetuši, viņu vērtējums par latviešiem ir pozitīvāks.
Pētīta arī skolēnu attieksme pret partiju “Saskaņa”, kas tradicionāli tiek uzskatīta par cittautiešu pārstāvi politikā. Izrādās, kaut arī jaunieši neatbalsta, ka to neaicina veidot valdību, viņi paši šaubās, vai saskaņieši spētu pilnvērtīgi tajā strādāt.
