Rungainis: Datu aizsardzības regula dos iespēju nodarboties ar reketu 4
“Tā problēma ir tajā, ka jau šobrīd ir apstiprināts uzraugošās iestādes budžets un šajā budžetā ir paredzēta daudzu simtu tūkstošu soda naudu iekasēšana. Līdzīgi kā tas ir realizējies, piemēram, maksātnespējas likumdošanas gadījumā, šeit ir iespēja nodarboties ar reketu – izveidot grupu, kas sastāv no jurista, datu speciālista un vēl kādiem speciālistiem, doties pie uzņēmumiem, izaicināt uz šīs regulas neievērošanu un ar draudiem tiesāties izspiest naudu,” baņķieris Ģirts Rungainis norādīja RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs”, komentējot jaunās Datu aizsardzības regulas ieviešanu.
Rungainis uzskata, ka šāda situācija iespējama, jo Latvija piekopj postpadomju, nevis Rietumu praksi. Tas varētu būt redzams arī regulas ieviešanā. “Rietumu piegājiens ir tāds, ka likumdošana tiek ievērota pēc būtības. Mums ir postpadomju sistēma, respektīvi, mēs ievērojam pēc burta,” sacīja baņķieris.
Raidījuma viesis bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs arī norādīja, ka nav skaidrs, vai uzraugošā iestāde – Datu valsts inspekcija – pildīs sodošu vai konsultējošu funkciju. Tas rada bažas uzņēmējiem: “Uzņēmējiem ir bailes no tā, ka būs viena represīva iestāde, kas varēs uzlikt ne tikai sodus, bet varēs apturēt uzņēmumu darbību, jo regula paredz, ka Datu valsts inspekcija varēs apturēt datu apstrādi, kas daudzu uzņēmumu gadījumā nozīmē uzņēmumu apstāšanos. Un šo lēmumu var pārsūdzēt tikai tiesā. Pēc cik ilga laika tas notiks Latvijā?! Par to jau ir bažas.”
