Egils Līcītis: Vīrieši vienmēr visu samaitā! 0
Latvijā 80 procenti tiltu esot uz sabrukšanas robežas. Diemžēl deformējas un ielūst arī starp diviem cilvēkiem, sievieti un vīrieti, uzceltais tilts.
Šķiet, balsti un laidumi taču bija būvēti no nerūsējoša visizturīgākā tērauda, kas rūdīts romantisko skūpstu kvēlē, karstās sekstinga īsziņās, smagajā erotikā, un attiecībām vajadzēja būt tikpat stiprām un mūžīgām, kā Rīgā stāv jaunais Dienvidu tilts. Bet nekā. Pāris pašķiras, un agrāk neatdalāmās pusītes aiziet katra savu ceļu, un Ķīļa kungs, piemēram, domā, ka nukleārās laulības modelim, tradicionālās ģimenes pavarda svētlaimei vispār nav nākotnes.
Šis pavasaris nesis pārmaiņas arī Nila Ušakova privātajā dzīvē. Nilā kas mainījās, kad viņš nopirka un uzlika tās jaunās spožās brilles. Viņš likās labā kopšanā nodots, un pusmūža krīze vēl aiz kalniem, tomēr šķīris laulību un, kā stāsta, jau sapinies citās bizēs. Kaut aizgājis no bijušās dzīvesbiedres, tas nav noticis pēc dvieļu cīņām vai spilvenu kaujām – Nils un Jeļena palikšot draugi.
Tāds politiķis ir rets putns, kurš uzticīgs vienai kā pienaglots. Valstu prezidenti iekrīt skaistulītēm nagos, dzeltenā prese publisko fotogrāfijas, kur premjerministri lakstojas un aplido jaunas sirdsdāmas, un daiļās “nezināmās” parasti izrādās viņu biroja vadītājas Kristīnītes, partijas biedrenes džudītes vai praktikantes Monikas. Mūsu valdības galvgalis vai Saeimas prezidijs gandrīz viss sastāv no šķirteņiem un atkārtoti precētiem, partiju priekšsēdētāji ir nelabojami poligāmi, jo vai katrs ticis siets mīlestības pinekļos pa trim četriem lāgiem, kaut pie altāra zvērējis uzticību, “līdz nāve mūs šķirs”.
Lai gan ikkatris rozes pumpurs novīst par pojeni, es palieku pie sava – pie attiecību izmaitāšanas vienmēr vainojams vīrietis! Kopš agras jaunības, kolīdz dīgst ūsas un mostas interese par pretējo dzimumu un ziedošā ķermeņa neparastajām formām, jaunais cilvēks liekas nevainīgs kā jēriņš. Jaunībā visi vīrieši ārkārtīgi pārspīlē atšķirību starp vienu sievieša cilvēku un otru, kad brūtējoties čukst – tu, mana mīļā, vienīgā. Taču mūžsenais instinkts siržu zaglī un krāpniekā ir tikai iemidzināts. Tu viņam neslēpi un parādīji visu, bet vīrieša medīgais gars, neremdināmā baudkāre dzen arvien pēc jauna laupījuma, un pat tad, kad rumpis ļimis vecuma nespēkā, kaut kur dziļi gailē un dzirksteļo, viņš vēl nav atslēgts no elektrības.
Un, lūk, divi, kas sadzīvoja kā cimdu pāris, vīrieša cūciskas uzvedības dēļ mēro sāpju ērkšķaino ceļu, kur paziņo, ka tilts, kas vienoja, ir sagāzies. Nav attaisnojums, ka vīrišķī uzvirmoja brīvības alkas. Viņam vajadzēja sargāt savus laulības dzīves piederumus, bet viņš tos nevaldīja! Varbūt nevīžīgi izmētāja zeķes pa istabu, bradāja ar kājām pa trauslu jūtu un izteiksmīgu nopūtu mehānismu, nepildīja laulātā drauga pienākumus vai uzvedās kā diktators kopdzīvē… Bet nu tas maitasgabals ir prom, gan radīsies iejūtīgs psihologs, kas pratīs mierināt un saārstēt smalkās kaites.
