Saeima atbalsta latviešu valodas stiprināšanu radio 0
Lai veicinātu valsts valodas stiprināšanu medijos, radio stacijām, kurām izsniegtajās apraides atļaujās noteikts, ka vismaz pusei programmu jābūt valsts valodā, būs jāpāriet uz apraidi tikai latviešu valodā. To paredz Saeimas ceturtdien, 19.jūnijā, konceptuāli atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, pavēstīja Saeimas preses dienests.
Radiostacijas valsts valodā drīkstēs bez ierobežojumiem iekļaut raidījumus vai raidījumu fragmentus arī svešvalodā, nodrošinot tulkojumu latviešu valodā.
Savukārt radiostacijām, kurām pašreiz apraides atļaujā programmas daļa latviešu valodā noteikta mazāka par pusi, varēs izvēlēties – veidot programmu valsts valodā vai svešvalodā. Radio programmas, kas veidos saturu svešvalodā, drīkstēs bez jebkādiem ierobežojumiem iekļaut raidījumus valsts valodā bez pienākuma nodrošināt tulkojumu svešvalodā.
Grozījumu mērķis ir atteikties no šobrīd radiostaciju apraides atļaujās noteiktajiem procentuālajiem ierobežojumiem, kādai daļai programmu jābūt valsts valodā un kādai – svešvalodā.
Pašlaik virkne radiostaciju formāli izpilda apraides atļaujās noteiktos valodu ierobežojumus, tomēr praksē tos ir viegli apiet, piemēram, saturu latviešu valodā raidot vēlu vakarā, naktī vai agri no rīta, par likumprojekta virzību atbildīgas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja mediju nozares eksperti.
Piedāvātie likuma grozījumi stiprinās latviešu valodas lomu Latvijas kultūrvidē, vienlaikus veicinot sabiedrības integrāciju, jo lielākam skaitam programmu būs jābūt tikai valsts valodā un programmām svešvalodās nebūs nekādu ierobežojumu izmantot valsts valodu, uzskata likumprojekta autori. Tāpat regulējums būs labvēlīgāks attiecībā uz mazākumtautību tiesībām lietot savu valodu un tiesības uz vārda brīvību, skaidro likumprojekta autori.
Pašlaik radio klausītāji var dzirdēt 37 radiostacijas latviešu valodā, 17 radiostacijas, kas raida pilnībā vai galvenokārt svešvalodā, un 13 radiostacijas, kam puse programmu ir svešvalodā un puse – valsts valodā, informē likumprojekta autori.
