Saeimas budžeta komisijā lēmums par aizdevumu “airBaltic” pagaidām negūst atbalstu 13
Valdības otrdien, 31. martā, pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl neatbalstīja, pēc slēgtās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Pie šī jautājuma komisija atgriezīsies sēdē 14. aprīlī, kad tā pēc Lieldienu pārtraukuma sanāks uz pirmo sēdi, pauda Švinka. Sākotnēji bija iecerēts, ka jautājums par aizdevumu komisijā varētu tikt atbalstīts trešdien, lai to varētu skatīt arī parlaments trešdienas sēdē.
Švinka atzina, ka ir neizpratnē par ZZS paustajiem jautājumiem par šo tēmu, un nodēvēja to par politisko retoriku. Ministrs uzsvēra, ka ir jautājumu skaidrojis koalīcijai jau iepriekš, un valdība otrdien, 31. martā, vienbalsīgi to atbalstīja, uzklausot argumentus.
Pēc Švinkas teiktā, ZZS ir visa nepieciešamā informācija iedota ļoti savlaicīgi un bijusi plašā apmērā, pat vairāk nekā citiem. Tostarp arī ZZS vadītā Ekonomikas ministrija piedalījusies lēmuma sagatavošanā. “Tas, ka frakcija nezina, rada manī apmulsumu par to, kāda ir komunikācijas kvalitāte starp ZZS frakciju un tās ministriem,” teica Švinka.
Viņš minēja, ka, iespējams, veidojas nesaprotama dinamika pašā ZZS. “Apmulsums, apjukums, citiem apvainošanās. Man ir daudz jautājumu, kā viss notiek apvienības iekšienē,” sacīja ministrs.
Jautāts, par kādu apvainošanos viņš runā, Švinka norādīja, ka arī viņa demisijas balsojumā bija skaidri redzams, ka deputātiem katram ir dažādi iemesli, kādēļ viņi tā balso. Viņš nenoliedza, ka šajā gadījumā runa ir tostarp par ZZS deputātu, kādreizējo premjeres Evikas Siliņas (JV) valdības labklājības ministru Uldi Auguli.
Komentējot, vai lēmuma aizkavēšanās ietekmēs “airBaltic” darbību, aviokompānijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA norādīja, ka “airBaltic” turpina strādāt “normālā un pietiekoši ilgtspējīgā režīmā”.
Viņš sacīja, ka aviokompānija jūtas diezgan stabili. Viņš pauda, ka aizdevumam nav tāds akūtums, lai to pieņemtu šodien. “Faktiski bijām gatavi un plānojām, ka tas aizņems mazliet vairāk laika,” sacīja Martinovs.
Vienlaikus viņš teica, ka tas ir normāls process, kur deputātiem un komisijas locekļiem ir pamatoti jautājumi, kas ir plašāki nekā sagatavotie materiāli, tāpēc ir nepieciešams papildu laiks, lai sagatavotos.
Jau ziņots, ka “airBaltic” plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu. Otrdien, 31. martā, tā piešķiršanu atbalstīja valdība, bet par to vēl būs jālemj Saeimai.
Premjere pēc otrdienas, 31. marta, valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka “airBaltic” ir kritiski svarīga Latvijas valsts drošības stiprināšanai un savienojamības uzlabošanai, tādēļ ir priekšnoteikumi īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, jo aviācijas degvielas cena pieaug visstraujāk.
Savukārt Švinka pēc valdības sēdes papildināja, ka šis aizdevums ir paredzēts, lai stabilizētu degvielas cenu efektu un nodrošinātu darbību, tostarp lidojumus. Vienlaikus tas neatceļ valdības uzdevumus aviokompānijai izstrādāt stratēģijas plānu un biznesa modeli, kā arī virzīties uz finanšu stabilizāciju.
Švinka arī apliecināja, ka īstermiņa aizdevuma plāns ir izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) regulas un nepieciešamos saskaņojumus, kā arī “airBaltic” ir iesniedzis naudas plūsmas plānu, kas pierāda, ka aizdevumu vajadzētu būt iespējams atdot pat ātrāk.
Viņš uzsvēra, ka šis aizdevums nav valsts “injekcija” vai atbalsta instruments, un kompānijai ir jāturpina strādāt pie biznesa plāna un kapitāla piesaistes mehānismiem, kuros, iespējams, vajadzētu piedalīties arī valstij.
Savukārt “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA sacīja, ka aizdevums aviokompānijai palīdzēs stabilizēt situāciju un samazināt negatīvo efektu. Atbilstoši kompānijas prognozēm, bez “spilgtiem notikumiem” aviokompānija spēs aizdevumu nomaksāt.
Vienlaikus viņš sacīja, ka kompānija turpina strādāt pie būtiska organizācijas un biznesa plāna pārstrādes.
“Līdzšinējais plāns paredz, ka aviokompānija dubultos savu floti, tomēr bez investīcijām tas nav iespējams, tādēļ kompānija turpina strādāt pie iespējamu privāto investoru piesaistes, kā arī nav izslēgta iespēja, ka esošie akcionāri arī varēs piedalīties kapitāla piesaistē, ņemot vērā, ka valsts vēlme ir saglabāt kapitāldaļas “airBaltic”,” sacīja Martinovs.
“airBaltic” finanšu direktors Vitolds Jakovļevs investoru zvanā šogad martā sacīja, ka kopējais “airBaltic” degvielas patēriņš atlikušajam gadam veido aptuveni 165 000 tonnu, no kurām 17 000 tonnu bija fiksētas jeb “hedžētas” par cenu 567 eiro par tonnu.
Satiksmes ministrija (SM) iepriekš informēja, ka “airBalt
