Vērtēšot kompleksi 77
J. Jansona lietu N. Stafeckis atteicās komentēt. Mācību laikā pagājušā gada oktobrī, atbildot uz aģentūras LETA jautājumiem, Latvijas armijas komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube sacīja, ka tiks veiktas pārrunas, lai noskaidrotu, kādi bija iemesli, kas traucēja atsaukties uz pavēstēm. Graube toreiz izteicās, ka situācija ir jāvērtē kompleksi gan no rezerves karavīra, gan darba devēja viedokļa.
“Bija tādi rezerves karavīri, kas nereaģēja uz pavēstēm. Tas gan nenozīmē, ka visi mēģinājuši apzināti izvairīties, taču mēs nezinām iemeslus – vai tā ir nevēlēšanās, vai arī persona atrodas ārvalstīs un tai nav kontaktu ar deklarēto dzīvesvietu. Ir arī labi piemēri, proti, aptuveni astoņi rezerves karavīri ieradās no ārvalstīm, kur pelna dienišķo iztiku. Speciāli par savu naudu braukuši uz Latviju uz šīm mācībām,” stāstīja Graube.
Kurus neiesauc
Militārā dienesta likumā noteikti gadījumi, kad rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc.
– Par attaisnojošiem iemesliem uzskatāma neierašanās veselības stāvokļa dēļ, gadījumi, ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni.
– Var neierasties uz mācībām, ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
– Rezerves karavīru uz mācībām neiesauc, ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots vai pret karavīru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
