Nejēdzīga cietsirdība? 77
Rezerves kapteinis, militārais blogeris Mārtiņš Vērdiņš, kurš bieži ir opozīcijā Latvijas armijas un Aizsardzības ministrijas viedokļiem dažādos jautājumos, uzskata, ka gadījums ar J. Jansonu pierāda, cik totāli armija dažkārt mēdz neiedziļināties lietas būtībā un būt pat cietsirdīga.
“Vai tad bija grūti panākt pretim puisim, turklāt laikā, kad rezervē ir vairāki tūkstoši citu karavīru, daļa no kuriem, kā zinu, gaidīt gaida šādas mācības. Turklāt Jāņa rīcību var vērtēt arī no otras puses – kā valstiski domājošu. Jo, ja bērniņš būtu piedzimis mācību laikā, karavīram pienāktos trīs dienu atvaļinājums, tādējādi viņa apmācībās ieguldītais būtu izniekots. Jānis varēja arī izlikties, ka vēstuli nav saņēmis – arī tad viņš netiktu sodīts. Varbūt no tiesāšanās būtu izbēdzis, rakstot oficiālu iesniegumu, nevis apmainījies elektroniskām vēstulēm ar neieinteresētu ierēdni,” analizē M. Vērdiņš. Dzirdētas runas par ideju, ka turpmāk, atvaļinoties rezervē, karavīriem būšot jānorāda elektroniskā pasta adrese, uz kuru adresētās vēstules no armijas būšot obligāti jāpārskata, un izvairīties no pavēstu saņemšanas vairs nevarēšot.
“Esmu gatavs turpmāk piedalīties mācībās, tomēr domāju, ka miera laikā jāņem vērā personiskās dzīves apstākļi, tai jābūt brīvprātīgai lietai. Turpmāk būšu uzmanīgāks. Mani iegāza arī tas, ka biju dzirdējis – šīs ir pirmās rezerves karavīru apmācības, tāds kā eksperiments un neviens par neierašanos sodīts netiks,” saka Jānis Jansons.
