Uncategorized

Kur noder saldūdens kaļķi0

Foto – LETA

“Kur noder saldūdens kaļķi (merģelis) – lauksaimniecībā, rūpniecībā?  Vai arī Latvijā tos iegūst? Kur?
” Andrejs B.   Madonas novadā

Vispirms jāprecizē, ka saldūdens kaļķi (pareizāk – kaļķieži) nav sinonīms vārdam merģelis. Merģelis ir iezis, kas pēc sastāva ir starp kaļķakmeni un mālu, bet šie kaļķieži ir tīri kaļķakmeņi.

Latvijā saldūdens kaļķieži ir sastopami ģeoloģiski visjaunākajos (holocēna) nogulumos, kuri veidojušies pēdējos 10 000 gadu jau pēc ledāja atkāpšanās. Tos iedala divos tipos: ezerkaļķi – irdeni kalcīta sastāva ezeru nogulumi, un avotkaļķi – parasti saistīti, cieti kaļķieži, kas veidojas, kalcija karbonātam izgulsnējoties no avotu ūdens.

Irdenos saldūdens kaļķiežus savulaik plaši lieto-ja augsnes kaļķošanai un pat cementa ražošanai (Ozolmuižas–Slampes nogāze). Tagad šo atradņu izmantošana, cik zināms, ir pilnīgi pārtraukta, taču nav izslēgts, ka Latvijā var atjaunoties interese par lētiem, daudzās vietās pieejamiem augsnes kaļķošanas materiāliem.

Saistītie raksti

Saistītie avotkaļķi (šūnakmeņi) ir samērā plaši zināmi kā būvakmeņi un apdares akmeņi. Nozīmīgākais objekts ir Brāļu kapu memoriāls, kur izmantoti Allažu apkārtnes šūnakmeņi. Diemžēl šūnakmeņi gadu desmitos vai ilgākā laikā sadēd lielās porainības dēļ, pakļaujoties šķīšanas procesiem, jo sevišķi – pilsētvidē. Šūnakmeņu atradnes Latvijā nekad nav bijušas plaši izplatītas, tagad tās ir gandrīz izsmeltas. Vēl 2009. gadā šūnakmens ieguve notika Pellāju–Radzīšu atradnē Vecsaules pagastā. Iespējams, ka tur vairs ir saglabājušies tikai daži simti kubikmetru šī materiāla.

Šūnakmens atsegumi ir nozīmīgi un arī skaisti ģeoloģiskie pieminekļi. Lai atceramies, ka to pārkare pār devona perioda dolomītiem taču veido Staburagu, kas gan tagad atrodas zem Daugavas ūdens. Savukārt Lībānu–Jaunzemju krauja pie Cēsīm ir agrāka karjera siena, kas arī ir aizsargājama. Šūnakmens, pateicoties tā savdabīgajam izskatam, interesantajiem veidošanās apstākļiem, retajai sastopamībai un kultūrvēsturiskajai nozīmei, ir atzīts par mūsu nacionālo ģeoloģisko simbolu. Starp citu, vietām, piemēram, Raunas Staburagā, saldūdens kaļķieži turpina veidoties vēl joprojām.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SK
Skaties.lv
Uncategorized
VIDEO: Bezpajumtnieks “izspiež” naudu no Bez Tabu žurnālista 1
10. Augusts, 2016
LA
LA.LV
Uncategorized
Sibīrijas šamane Gaļina operē bez skalpeļa. Redzes apmāns vai praktiska maģija?
10. Augusts, 2016
AN
Annika Niedrīte
Uncategorized
Kāpēc kavējamies pagātnē? 6 ieteikumi, kā virzīties uz priekšu
10. Augusts, 2016

Lasītākie

LA
LA.LV
Latvijā
Dod zaļo gaismu papildu pasākumiem Covid-19 krīzes pārciešanai
8 stundas
LE
LETA
Veselam
KARTE. Starp Covid-19 skartajām pašvaldībām arī Priekule un Dobele
10 stundas
LE
LETA
Veselam
Epidemiologs: Visticamāk, ar Covid-19 būs jāsadzīvo ilgu laiku
12 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Lietuvā pasludina spriedumu Ievas Strazdauskaites slepkavības lietā
11 stundas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Kad mūžs atdots grāmatai. Saruna ar “Zelta ābeles” mūža balvas laureāti Aiju Reņģi
9 stundas