Līcīša feļetons: Šalom aleihem, Izraēla! Vai prezidenta Levita vizīte tur nebija untums? 97
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas prezidents Egils Levits pārguris nokāpa no garās karavānas priekšējā kamieļa, kura kuprī bija veicis kilometriem tālu ceļu pa tuksnešainu zemi bez paēnas un bez pieturvietām, nokratīja ceļojuma putekļus no kājām, pagriezās pret sagaidītājiem un teica – šalom aleihem, Izraēla! – miers tev, Dāvida zvaigznes zeme! Esat sveicināti, brāļi un māsas! Tad no divkuprainajiem transportlīdzekļiem novēlās 555 pavadošās svītas locekļi (oi, liela Latvijas delegācija, tik daudz ļaužu kā smilšu jūrmalā!), no palankīna saudzīgi kā senlaicīgas vāzes izcēla prezidenta līdzbraucējas Andru, Sarmīti un Ilzi. Pārbaudot atvesto kravu, noskaidrojās, ka dāvināmās servīzes nav sasistas lauskās un pasniedzamie trijzvaigžņu ordeņi saldi dus samta tapsētās kastītēs.
Atstājis nominēto Ministru prezidentu Krišjāni iegūlušu savas airējamās trirēmas irkļos, Latvijas valsts galva bij devies oficiālā vizītē ciemos pie graciozām melnacu skaistulēm un brašiem Izraēļa dēliem uz svēto zemi ar slavenu vēsturi, kur Jēzus strādājis par namdari un piedzīvoti Bībelē atspoguļotie notikumi. Tuksnesi pārvarējušai latviešu delegācijai ar epikūrieti Levitu priekšgalā bez kavēšanās lēja biķeros izraēliešu vīnu, cēla galdā gefilte karpu, foršmaka siļķi un citus nacionālos gardumus, beidzot svētkus ar Hava Nagil dungošanu. Valstisko vizīšu skalā pēc nozīmes šī nešaubīgi bija pirmā līmeņa viesošanās. Tā bija tik nospriegota, ka likās – tas būs pāri prezidenta cilvēciskajiem spēkiem, mūsu korespondentam paskaidroja Rīgas pils preses centrā. Ar kolēģi prezidentu Izaku Hercogu abi līderi nopriecājās par Latvijas un Izraēlas lieliskām attiecībām un noskaidroja, ka vecmāmiņas (Hercogam – no Rīgas) ir bijušas pazīstamas. Ar vēl esošo premjeru Jairu Lepidu notika labu domu apmaiņa. Vienmēr esmu fanojis par “Maccabi” – atzinās mūsu valsts vadītājs. Kneseta spīkeram Mihaelam Levī prezidents Levits uzsvēra demokrātiska parlamentārisma vērtību. Ar premjera amatā nozīmēto Benjaminu Netanjahu dziļāk pārrunāja savstarpējo kontaktu dibināšanu un deva padomus, kā pareizāk sastādīt valdību. Tiekoties ar jūdaisma augstākajiem priesteriem, Latvijas pirmā persona apsprieda superdatora “Wall One” jaunāko prognozi par pasaules gala iestāšanos 2050. gadā. Mācītie reliģijas zinātāji piekrita, ka šī mašīna reti kad kļūdās savos elektroniskajos pareģojumos un vērtēja cerības izdzīvot kā ”fifty-fifty”.
Visur, kur gāja prezidents, sarunas ritēja brālīgā atmosfērā, tika dibināti plaši sakari ekonomikā, bet visvairāk Levita kungs bija norūpējies par sadarbību medicīnā un izglītības laukā. Šajos apvidos, kur Kristus bija dziedinājis neveselos ar domu terapijas spēku un atdzīvinājis mirušos, veselības aizsardzība arī šodien ir pirmklasīga, tāpēc tika saslēgti līgumi ar simtiem izraēļu ārstniecības iestādēm un pētījumu centriem. No izraēliešiem var pamācīties, kā kāpināt zinātnes līmeni un kā iznīdēt sektantismu augstākajā izglītībā, un pašizglītojoties mūsu valstsvīrs izmantoja iespēju papildināt ebreju anekdošu krājumu no tiešiem avotiem, citādi adjutants nosmacis anekdošu jūrā, kuras stāstīja jau uz Kolumba karavelām un ko turpina atstāstīt prezidents. Lūk, Levita jauniegūtās kolekcijas pērle. Ābram, vai tiesa, ka tev iekodusi haizivs? Ābrams nopūšoties: tiesa, Haim. – Bet kurā vietā? Ābrams dedzīgi: nu tas nepavisam nav tiesa!
Izraēlā Levits šķērsoja Jordānu, uzkāpa Eļļas kalnā un paviesojās Ģetzemanes dārzos, Ziemsvētku priekšvakarā apciemoja Betlēmi, kur silītē Jaunavas Marijas klēpī piedzima Kristus bērniņš, kurš izauga tikpat maigs un lēnprātīgs valdnieks kā mūsējais. Neskatoties uz attālumu, kas mūs šķir, mums ir daudz kopēja! – atvadoties no Telavivas, sacīja Egils Levits.
Tālāk starptautiskās diplomātijas mākslinieka ceļš veda uz Austrumjeruzalemi, kur Levits ieradās kā samierinātājs divtūkstoš gadu senā jūdu un filistiešu konfliktā, lai tiktos ar Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abāsu un mazinātu Gazas sektora blokādi. Mūsu prezidents aicināja senajā pilsētā dzīvojošos dažādu ticību armēņus, grieķus, koptus, sīriešus, arābus, ebrejus – un Latvijas līderis runāja uz palestīnieti Abāsu – brālēn, dzīvojiet saticībā un saliedētībā! Izdevās parakstīt līgumu par malkas piegādi palestīniešiem (šai zemē nav kokmateriālu) un nokārtot cūkgaļas eksportu.
Atceļā lidmašīnā prezidents brīžam lasīja jaunāko presi, “Latvijas Avīzi” un, apmierināts ar viesošanos svētajā zemē, diktēja čaklajai palīdzei Sarmītei – vizīte Izraēlā nebija untums, bet svarīga kā no iekšpolitiskā viedokļa, lai mani nākamreiz prezidenta vēlēšanās atbalstītu visi Saeimā iebalsotie ebreji, tā manas miera iniciatīvas būtiski atbalsojās starptautiskā līmenī. Bet ekonomikas ministre Ilze Indriksone mājiniekiem priecīgi stāstīja – kolosāls ceļojums, bagātīga atpūta, iepazīšanās ar 2000 gadu vecu kultūru, izpeldējos Nāves jūrā, atvadījos raudādama.
