Ārste brīdina: Sāpošas ausis nesildīt! 0
Iesāpoties ausij, dažs tai uzliek siltu kompresi, cits mēģina dziedēt ar ģerāniju. “Par laimi, pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku zina, ka sāpošas ausis bez ārsta ziņas nedrīkst sildīt, jo iekaisums var progresēt, beidzoties ar meningītu, strutu nokļūšanu smadzenēs un pat dzirdes zudumu,” brīdina P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste Gunta Sumeraga.
Bērniem visbiežākie auss sāpju iemesli ir vidusauss iekaisums un svešķermeņi auss ejā, bet pieaugušajiem – ārējās auss ejas vai vidusauss iekaisums, trijzaru nerva neiralģija. Sēra korķis parasti sāpes neizraisa, ja vien nav iekaisusi ārējā auss eja.
Neiralģiskas sāpes ir asas, durošas, izstaro uz aizauss rajonu, deniņiem, reizēm uz aci un vaigu, taču nav paaugstinātas ķermeņa temperatūras un citu saaukstēšanās pazīmju. Turpretim iekaisuma sāpes ir pastāvīgas, spiedošas, pulsējošas, tās pavada iesnas, kairināts kakls un klepus.
Ar sildīšanu sāpes var remdēt, ja ir tā sauktā sapūstā auss, trijzaru nerva neiralģija, bet to nedrīkst darīt, ja ir vidusauss iekaisums, jo pastāv risks, ka var pārplīst bungplēvīte un strutas izplūst laukā, labākajā gadījumā – uz auss eju.
Hronisks vidusauss iekaisums sāpes izraisa reti vai nemaz, taču, tam progresējot, var iedzīvoties nopietnās komplikācijās. Sevišķi jāuzmanās, ja ir arī izdalījumi no auss, kas liecina par auss ārējās ejas vai strutainu vidusauss iekaisumu. Ja bungplēvītē ir caurums, ārsts izrakstīs ausu pilienus, kas satur antibiotikas, vielas pret iekaisumu un tūsku.
Daktere Sumeraga teic, ka ģerānija nav piemērota likšanai auss ejā.Var rasties apdegums, kas izpaužas ar apsārtumu un pietūkumu. Nereti tā tiek ielikta tik dziļi, ka cilvēks pats vairs nespēj to izņemt.
