Sarunāt nesanāca: Balkānu valstis nelaiž Krievijas ārlietu ministru uz Serbiju 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bulgārijas, Ziemeļmaķedonijas un Melnkalnes lēmums slēgt savu gaisa telpu Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova lidmašīnai, tādējādi piespiežot viņu atcelt 6.–7. jūnijā paredzēto vizīti Serbijā, ir notikums, kam pat eksperti jaunāko laiku diplomātijas vēsturē īsti nesaskata precedentu.
Opozīcijā Krievijas Vladimira Putina režīmam noskaņotie krievu politiķi un sabiedriskie aktīvisti uzskata, ka notikušais ir simbols Krievijas diplomātijas fiasko un starptautiskajai izolācijai. Vienlaikus tas ir vēstījums arī Serbijai.
Šolca faktors
Krievijas amatpersonas pirmdien atzina, ka nav bijis citas izvēles kā atcelt vizīti, jo “teleportāciju krievu diplomātija vēl nav iemācījusies”.
Novērotāji aizrāda, ka teorētiski Lavrovs būtu varējis nonākt Belgradā ar parastu avioreisu caur Stambulu, taču Krievija līdz kam tādam nolaisties nespēja.
Bulgārija, Ziemeļmaķedonija un Melnkalne kā iemeslu gaisa koridora nedošanai minēja Ukrainas kara dēļ noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kuru objekts kopš 25. februāra ir arī Lavrovs.
Maķedonija un Melnkalne nav ES dalībvalstis, toties ir NATO. Bulgārijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka Krievija par lidojuma liegumu informēta vēl 1. jūnijā.
Acīmredzot Maskavā un Belgradā līdz pēdējam brīdim cerēja kaut ko sarunāt.
Lavrovam bija ieplānota tikšanās ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču un vēl citām augstām amatpersonām, tostarp ar Serbu pareizticīgās baznīcas patriarhu Porfīriju.
Nav izslēgts, ka savu lomu nospēlēja piektdien gaidāmā Vācijas kanclera Olafa Šolca vizīte Belgradā. Baumoja, ka viņš atteiktu braucienu, ja Belgrada pieņemtu Lavrovu. Serbijas premjere Ana Brnabiča iepriekš atzina, ka Lavrova uzņemšana dažas dienas pirms Šolca nostāda Serbiju “sarežģītā situācijā”, tomēr Belgrada palika pie uzskata, ka to var apmeklēt jebkuras valsts ministrs.
Brnabiča presei atklāja, ka prezidentam Vučičam nācies personīgi nodarboties ar Lavrova vizītes loģistiku. Nesekmīgi.
Notikušais ir mājiens arī ES kandidātvalstij Serbijai, kurai, pēc Horvātijas premjera Andreja Plenkoviča vārdiem, vajadzētu izbeigt “sēdēt uz diviem krēsliem”. Pretendējot uz ES, Belgrada līdz šim centusies uzturēt draudzīgas attiecības ar Maskavu, no kuras naftas un gāzes tā ir atkarīga. Starptautiskajām sankcijām pret Krieviju Serbija nav pievienojusies.
Krievijas prezidents Putins un Serbijas prezidents Vučičs 29. maijā telefoniski vienojās par Krievijas dabasgāzes piegāžu līguma pagarināšanu vēl par trim gadiem, turklāt par izdevīgām cenām. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 77% serbu ir pret sankciju noteikšanu.
Vienlaikus Serbija atbalsta Ukrainas teritoriālo vienotību un ANO vairākas reizes balsojusi par rezolūcijām, kas nosoda Krievijas iebrukumu.
“Mēs nevēlamies izvēlēties, kurā pusē būt šajā karā,” pozīciju šonedēļ mēģināja skaidrot prezidents Vučičs. Krievija, tāpat kā Serbija, nav atzinusi Kosovas neatkarību, bloķē Kosovas uzņemšanu ANO. Belgradā šo pozīciju augstu vērtē, kamēr Rietumos Krieviju tur aizdomās par jaunas krīzes kurināšanu Balkānos, kur Maskava un Belgrada iedrošina autonomo Serbu republiku atdalīties no Bosnijas un Hercegovinas.
Acīmredzot Krievijas viesa ierašanās serbiem bija ārkārtīgi svarīga, ja jau pirmdienas vakarā Vučičs uzstājās ar skaidrojošu uzrunu nācijai. Tostarp viņš žēlojies par izdevumiem, kurus Serbijas budžetam radot ES Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas.
“Neiedomājama rīcība”
Krievijā notikušo raksturo kā diplomātisku skandālu. Lavrovam šogad jau gadījās kas līdzīgs, kad Krievijas lidmašīnām slēgtās ES gaisa telpas dēļ viņam 1. martā ANO Cilvēktiesību padomes sēdē Ženēvā nācās piedalīties attālināti. Tiesa, ierašanās bija iespējama, ja Maskava nokārtotu dažas formalitātes, ko tā nevēlējās darīt.
Šoreiz preses konferencē pirmdien Lavrovs piesauca starptautiskās tiesības, nodēvēja gaisa telpas slēgšanu par “neiedomājamu”, “nedzirdētu”.
Uzstāšanās izskatījās pēc bezspēcīgas dusmu izgāšanas, ietērpjot visu ierastajās Krievijas propagandas klišejās.
Tomēr no bargas atmaksas draudiem Lavrovs atturējās. To uzņēmās Krievijas Federācijas padomes Ārlietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs. Viņš aicināja neaprobežoties ar diplomātiskiem protestiem Bulgārijai, Melnkalnei un Ziemeļmaķedonijai, bet spert “konkrētus praktiskus atbildes soļus”, turklāt gan no Maskavas, gan Belgradas puses.
“Lai nekas tāds vairs prātā nenāktu,” viņš piebilda. Aiz visa tā stāvot ASV un NATO, kas liekot šķēršļus “īstajam Eiropas sapnim”.
Tomēr katrai no valstīm, kas bloķēja Lavrovu, ir savi rēķini ar Kremli. Melnkalne nesenā pagātnē apsūdzēja Krievijas specdienestus valsts apvērsuma mēģinājumā; Bulgārija – mēģinājumā noindēt bulgāru uzņēmēju Emilianu Gebrevu, savukārt Ziemeļmaķedonijā labi atceras Maskavas intrigas, lai aizkavētu tās iestāšanos NATO.
Lavrovam nav atlicis nekas cits, kā uzaicināt Serbijas ārlietu ministru Nikolu Selakoviču uz Maskavu, cerot, ka serbu lidmašīnai šķēršļu nebūs.
