Jau gadus piecus bojāgājušo skaits ir praktiski nemainīgs. Ko darīsim? 3
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Smagu satiksmes negadījumu mazināšanas process stagnē. Jau gadus piecus bojāgājušo skaits ir praktiski nemainīgs. Ko darīsim? Tas ir jautājums, uz kuru atbildi gaida gan tie daži desmiti temata izziņas profesionāļu un fanātiķu, kuri Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP)būtiskākajai – gada budžeta apstiprināšanas – sēdei tiešraidē sekoja modernajā attālinātajā formātā, gan satiksmes dalībnieku tūkstoši. Sagaidīja? Nez vai. Jo…
Kādi priekšlikumi?
Piebildes? Papildinājumi? Šie sēdes vadītāja ministra Tāļa Linkaita jautājumi sekoja katrai no visai sakarīgajām dalībnieku prezentācijām. Un palika bez atbalsīm, ja neskaita motociklistu pārstāvja Arņa Bļodona relatīvi mazās vēlmes savā jomā. Apspriešanas faktiski nebija.
Nepilnu divu miljonu izlietojuma plāna projekts tika pieņemts bez būtiskām izmaiņām.
Žēl, jo lemts šeit tika par mūsu visu “piespiedu brīvprātīgā” kārtā samestu naudiņu, proti, atskaitījumiem no visu transporta līdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas iemaksām.
Un es gribu zināt, par ko maksāju! Uzzinājis nez kāpēc tāds domīgs kļūstu. Viedokļa precizēšanai un formulēšanai pa telefonu parunāju ar seniem CSDP locekļiem RTU docentu Juri Kreicbergu, LAMB prezidentu Juri Zvirbuli, satiksmes drošības ekspertu Oskaru Irbīti.
Vidējā ātruma kontrole
Gandrīz pusi no summas (700 no 1800 tūkstošiem eiro) nolemts atdot jaunu vidējā ātruma kontroles sistēmu uzstādīšanai. Iekārtām, kas mēra nevis ātrumu vienā mana brauciena punktā, bet fiksē laikus, kad kontroles zonā iebraucu un izbraucu. Ja starpība mazāka par normu, kas atbilst posmā atļautajam ātrumam, – sods. Disciplinējoši? Vajadzīgi? Iespējams.
Lai gan manis aptaujāto kolēģu viedokļi sakrīt, tie nav skaļi optimistiski. Mans arī. Šis kontroles veids nav lietojams pilsētās, kur negadījumos cietušo skaits vislielākais. Tas nekādi neskars lielāko daļu Rīgas un Pierīgas braucēju.
Tie nedaudzie, kuru ikdienas maršruti vedīs caur šīm zonām, reaģēs divējādi. Likumpaklausīgie kļūs vēl lēnāki. Skrējēji ātri piešausies lietot plaši piejamas vidējā ātruma kontroles programmas, gan automobiļos, gan mobilajās ierīcēs iebūvētas, un mierīgi “bliezīs” kā agrāk. Apdzenot ar 120, drošas distances ignorējot utt. Ja finiša līnijai tuvosies par agru, apstāsies uzpīpēt…
Nav šī kontroles forma perfekta. Mazā satiksmes blīvumā tā ved uz miegainību, uz apkārtnes un situācijas vērošanai nepieciešamās modrības novirzīšanu formālā gultnē. Lielā nez vai spēj pilnībā novērst agresīvus un bīstamus manevrus.
Un vēl – dīvaina šķiet tieši šī finansējuma avota izvēle.
Kāpēc kontroles tehniskās ierīces jāpērk par šī sabiedriskā fonda līdzekļiem, nevis par daļu no soda naudām, kuras pērn pārsniegušas 14 miljonus? Tas būtu loģiskāk.
Savu bez pārkāpumiem obligāto ziedojumu man gribētos redzēt kādas jaunas idejas realizācijā. Ja tā – es balsotu par vismaz pusmiljonu, lai plašākas kļūtu CSDD organizētās brīvprātīgās drošas braukšanas apmācības.
Pat šogad, kad čammāšanās startā rīkotājus noveda nevis kārotajās kupenās, bet peļķēs, publikas atsaucība bija liela, noskaņojums pēc mācībstundas lielisks. Zināšanu krājumiņš pieaudzis. Ko vēl var vēlēties? Kādu nulli klāt dalībnieku kopskaitā, kas šoziem bija ap 500.
Un nevajag tukšu runu…
Vai tiešām mūsu politiķi un ierēdņi nekad nebeigs svētsvinīgi tērēt savu (tautas apmaksāto) un mūsu laiku, publisku pasākumu programmā iekļaujot tādas pērles kā “Satiksmes drošības padomes vizuālās identitātes pilnveidošana”?
Desmit minūtes no visas sēdes pusotrām stundām tika spriests, uz kāda tad fona to valsts ģerboni un padomes vārdu turpmāk drukāt, nolemts – uz dzeltena.
Bet galēja vizuālā tēla izstrāde vēl jānodod speciālistiem… Netika pieminēti paredzamie izdevumi.
Nevajag spriedelēt (vēl minūtes 10) par to, cik grūti laiki nu pienākuši dažādu (diezgan bagātīgi finansētu) satiksmes drošības akciju materiālu ievietošanai sabiedriskajos medijos.
Ak vai! Nevis – ko lai tagad, bet sen jau vajadzēja izveidot sistēmu to (ne tikai sabiedrisko) mediju finansiālam atbalstam, kuri ir hiperaktīvās, nedisciplinētās braucēju daļas pietiekami apmeklēti, bet jēdzīgas satiksmes drošības sadaļas nespēj veidot tikai naudiņas trūkuma dēļ.
Nespēj algot pietiekami kompetentus un prasmīgus autorus, kuri varētu mēģināt procesus ietekmēt vairāk nekā reklāmlaikā iebāzts sauklis:
“Ir ziema! Slīd! Nesteidzies!” Ģeniāls atklājums… Tika no padomes akceptētā budžeta finansēts jau pērn.
Tiks arī turpmāk. Jo jaunas, spilgtas idejas šajā grūtajā laikā dzimušas nav.
Tāpat kā nav pietiekami izpētīta un publiskota bīstamo braucēju un situāciju struktūra. Ja būtu – nenāktos mums tūlīt pēc šīs sēdes medijos uzklausīt deputāta K. Ģirģena vēlmi noņemt no trases visus, kam rūpīgas analīzes uzrādītu 0,001 promili alkohola.
Deputāts zinātu, ka reibums ne tuvu nav galvenais satiksmes negadījumu cēlonis. Zinātu, ka šķiļas galvenokārt tie, kuriem pašlaik atļautās 0,5 ir ikdienas minimālā norma, kuriem lieli naudas sodi ir teorija, jo nekādas nopietnas naudas šiem nav, bet visa manta sen jau parādu piedzinēju aprakstīta.
Un deputāts varbūt izdomātu, ko darīt ar šo bezcerīgo kontingentu, kuru ne bezmaksas mācības, ne ģeniāli raksti un raidījumi “neņem”.
Arī policija paņem tikai daļiņu. Resursu nepietika jau pirms ārkārtas stāvokļiem. Kur nu tagad…
