Kā kopt saulrieteņus? Vai uz ziemu tos jāpiesedz? 0
Kā kopt saulrieteņus? Vai uz ziemu tie būtu jāpiesedz?
Nevajag piesegt
“Saulrieteņi ir izturīgi, pārziemo labi, tāpēc tos nevajag piesegt. Vienīgais nosacījums – sukulenti nedrīkst izmirkt, sevišķi ziemā. Vietās, kur sakrājas lieks mitrums, augiem nopūst saknes,” skaidro stādaudzētavas Saulesķirši saimniece Velta Breidaka.
Saulrieteņi (Jovibarba) pieder biezlapju saimei, to gaļīgās ziemzaļās lapas sakārtotas rozetēs, lapas klāj matiņi. Rozetes, t.s. kāpostiņi, var būt mazas (ap 2 cm) un lielas – līdz 15 cm diametrā (kad veido pēcnācējus ar nabassaitēm, mātesaugi ir pat 25 cm diametrā), zaļas, violeti pelēkas, sarkanbrūnas.
Biezlapji veido 20 cm garus ziedkātus, kuru galos ziedi izvietoti čemurā. Zied no maija beigām līdz augusta beigām, ziedi zvanveida, var būt dzeltenzaļi, dzelteni vai oranždzelteni.
Saulrieteņiem ir daudz sugu un šķirņu. Viens no populārākajiem ir atvašu saulrietenis (Jovibarba sobolifera), tas veido apaļīgas rozetes, zied vasarā dzeltenzaļiem ziediem.
Lapas zaļas ar sarkanīgiem plankumiem. Savvaļā aug Viduseiropā, priežu mežos, smilšainā augsnē. Veikalos iespējams iegādāties saulrieteņus, kas audzēti krietni siltākās zemēs, bet tie var nespēt pielāgoties mūsu klimatiskajiem apstākļiem.
Līdzinieki – mūždzīvji
Tautā par saulrieteņiem sauc arī mūždzīvjus (Sempervivum), kuri agrāk piederēja saulrieteņu apakšdzimtai. Jovibarba un Sempervivum pēc izskata, salizturības un kopšanas ir ļoti līdzīgi augi, tāpēc daudzviet literatūrā minēti kā sinonīmi.
Tomēr daži botāniķi ir klasificējuši Jovibarba ģinti kā atšķirīgu no Sempervivum. Arī latviskie nosaukumi šiem augiem dārzkopju aprindās ir dažādi: saulrietenis, mūždzīvis, akmens roze, kāpostiņš.
Nosaukums “mūždzīvis” radies no Paula Galenieka Botāniskajā vārdnīcā atrodamā precīzā latīniskā vārda sempervivum tulkojuma – “arvien dzīvs”.
Mūždzīvju lapas ir sakārtotas ciešā rozetē, augi veido daudz stolonu, ar kuriem veģetatīvi labi vairojas. Ziedi čemurā, var būt baltā, dzeltenā, zaļgandzeltenā, rozā krāsā.
Dārzos bieži audzē tīklaino mūždzīvi (Sempervivum arachnoideum) – sukulents veido ciešas rozītes. Zaļganās lapas klāj dekoratīvs sudrabots tīklojums. Ziedi purpursarkani.
Lai augiem nezustu krāsa
“Saulrieteņi ir pieticīgi un sausumizturīgi. Labi aug saulē dārza augsnē, kam nedaudz piejaukta grants. Ēnā biezlapji maina krāsu – rozetes kļūst bālas, bez sarkanā krāsojuma.
Saulrieteņus audzē stādījumos starp akmeņiem, ar tiem var noaudzēt minimāli slīpus ēku jumtus,” stāsta akmeņdārza augu kolekcionārs Uldis Jēkabsons.
“No šiem augiem dobēs vai traukos var veidot skaistas kompozīcijas. Šim nolūkam der, piemēram, 9 cm diametra plastmasas podi: katrā iestāda trīs dažādu krāsu saulrieteņus, tad iepodotos augus ievieto dekoratīvā akmens vai keramikas traukā,” pamāca Velta Breidaka.
Saulrieteņu klājieni skaisti izskatās starp minipriedītēm. Starp rozetēm var iestādīt arī mazos augus: vijolītes, erantes, alpu erīnes.
Augi ar lielākām rozetēm uzziedot iet bojā, taču strauji atjaunojas, jo vietā izaug pēcnācēji. Saulrieteņus viegli pavairot ar stoloniem: tos atdala no mātesauga, iebaksta mitrā zemē, lai jaunās atvases veido savas saknes.
