Mājasdarbs skolotājiem 8
Klases brauc vai nu uz bērnu izrādēm, vai uz tām izrādēm, kuras ir mācību programmās. O. Rubenis ir novērojis, ka nereti skolotāji bērnus tam pienācīgi nesagatavo. “Vairākumā gadījumu pedagogi sevi nenoslogo, lai bērnus izglītotu par cita tipa, nevis bērnu, izrādēm, piemēram, “Raiņa sapņi”, “Uguns un nakts”, “Pērs Gints” vai “Svina garša”, par tēmām, kas ir skolu programmās. Esam veidojuši programmas, aicinot pedagogus vispirms pašiem par brīvu noskatīties izrādes. Viņi noskatās, bet tālāka darba diemžēl nav, arī Izglītības ministrija neizrādīja ieinteresētību, tāpēc šo programmu pārtraucām. Protams, ir arī brīnišķīgas skolas gan no Rīgas, gan laukiem, ar kurām mums ir lieliska sadarbība.”
Skola ir vieta, kurā veicināt arī paša bērna motivāciju kaut ko redzēt, piedzīvot kultūras jomā, uzskata režisore Krista Burāne. “Ir jābūt darbam pirms izrādes, tomēr runa šajā gadījumā nav par instrukcijām, bet ir jārada nepieciešamība šo darbu redzēt, lai bērns uz izrādi jau dotos ar interesi.”
Tikmēr Rīgas Franču liceja skolotāja Evi Daga-Krūmiņa atzīst, ka šobrīd bērnu un jauniešu iepazīstināšana ar teātri un tā apmeklējums notiek ne tikai uz paša skolotāja entuziasma un iniciatīvas, bet arī uz viņa maciņa rēķina. “Mācību gada beigās ir vēlams, lai teātra vai koncerta apmeklējums būtu iekļauts klases audzinātāja gada atskaitē, tomēr pedagoga biļete parasti jāpērk pašai. Savukārt darbs, vedot bērnus uz izrādi, vispār netiek apmaksāts. Paredzu, ka teātra un koncertu apmeklējumu skaits šādi tikai mazināsies.”
Vai palīdzēs “skolas soma”?
2018. gadā plānots sākt vispārēju kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”, kas veidota valsts simtgades svinību ietvarā. 2018. gadā tam paredzēti 2,5 miljoni eiro (2019. gadā trīs miljoni eiro). Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna teic: “No vienas puses, tā būs iespēja bērniem un jauniešiem apmeklēt teātrus un citas izrādes un performances, kā arī iepazīt mūsu pašu Nacionālo teātri, operu vai citas vietas. No otras puses, mazākas, bet augstas kvalitātes izrādes dosies uz skolām pie skolēniem, lai viņi saprot, kā veidojas izrāde.”
Tiesa, joprojām nav atrisināts jautājums, kā par šo papildu darbu tiks atalgots pedagogs. Lai arī, piemēram, skolotāja teātra biļeti apmaksās, pedagoga darbam, izglītojot audzēkņus, papildu finansējums pašlaik nav paredzēts.
Kas atbildīgs: vecāki un skola
Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja: “Vislielākā atbildība par bērnu uzvedību ir vecākiem, mēs nevaram uzvelt atbildību teātrim, aktieriem par to, kas notiek zālē. Ja vecāki ir raduši nomierināt vai izklaidēt bērnu, iespiežot viņam rokā planšeti, tad neko citu no bērna nevaram gaidīt arī teātrī. Ejot uz izrādi kopā ar klasi, protams, atbildība ir audzinātāja pusē. Svarīgi, lai pats skolotājs ir gatavs doties kopā ar bērniem ārpus skolas. Reizēm stress ir tik liels, ka ir jāpaceļ balss, ir nervoza atmosfēra un pasākums jau saknē lemts neveiksmei.”
Anita, sākumskolas skolotāja Valmierā, 42 gadu darba pieredze: “Mūsdienu bērni ir redzējuši visu pasauli, un teātris vairs nav pārsteigums – nav brīnums, ka kādreiz teātra zāle bija klusāka. Vērtības tiek ieliktas ģimenē, tomēr arī klasē bērni ir jāsagatavo teātrim. Mēs pirms izrādēm gatavojamies, pat izmēģinām, kā pārvietoties starp krēslu rindām.”
