Voldemārs Krustiņš: Ministri stājas partijās, lai paliktu amatos. Bezpartijisms nav modē 0
Pagājušās nedēļas darbības citas valdības komplektēšanā droši vien var apzīmēt par kārtības ieviešanu diezgan neorganizētā ļaužu barā. “Sasniegumi” ir. Finanšu ministrs pretēji teiktajam laikam apsolījis palikt amatā un pat iestāties partijā, tas ir, “Vienotībā”. Iekšlietu ministru Kozlovska k-gu pēc S. Āboltiņas norādījuma un prezidenta A. Bērziņa vēlmes pārliecinās palikt pie vadības kā Zolitūdes notikumu izmeklēšanas garantu. Toties zemniekiem neparko nedos pašvaldību pārzināšanu un nacionāļus nelaidīs pie izglītības. Kā mēdz teikt, bilde skaidra.
Pirms daudziem gadiem demokrātiski noskaņotais Rainis rakstīja šādi: “Jā, jūs gan ļauni neesat, nedz jauni, uz jums tik atskan: veci auni.” No Latvijas vidēji jauno laiku publicistikas (“Diena”, 2004. gads) palikusi A. Lemberga tēze, ka “svarīgi, lai premjera kandidāts netiktu deleģēts no Sorosa masonu ložas, kas šobrīd cenšas sagrābt varu Latvijā, un galvenais, lai amata pretendents būtu praktiski vesels cilvēks.”
Nedaudz riskējot pārsteigties, tomēr rakstīšu, ka iztālēm jau samanāmas 12. Saeimas politiķu portretiskās aprises Repšes un Šlesera jau esošajās un Sudrabas k-dzes gaidāmajās partijās – arī no politikas “veco aunu” aprindām. Tātad cilvēkus, kas ir pazīstami (piemēram, komponisti, bij. partiju ģenerālsekretāri, deputāti) kā personas un personības. Arī pašreizējās varas personas uz šāda plosta cenšas noturēties.
