Šefpavāra Ginta Aizupieša padomi, lai pankūkas izdotos 0
Apaļās, zeltainās pankūkas ir saules, laimes, stipras laulības, veselu bērnu un vienotas ģimenes simbols. Tādēļ arī Pankūku nedēļā ir jācep tik daudz pankūku, lai pietiek visiem – vīriem, sievām, bērniem, znotiem, vedeklām un sievasmātēm, skaidro „Aqua luna” šefpavārs Gints Aizupietis.
Pankūku nedēļa vai arī pankūku otrdiena ir viena no tām tradīcijām, kurās savijas gan senās tradīcijas, gan kristīgās baznīcas rituāli. Pareizticīgo baznīcā to dēvē par Masļeņicu, katoļi un luterāņi atzīmē tauku vai pankūku otrdienu (Mardi Gras), bet latviešu gadskārtās svin meteņus. Jebkurā gadījumā tā ir dzīves svinēšana starp salto ziemu un pavasari, kas ievada gavēņa laiku.
„Var jau arī teikt, ka pankūkas pirms gavēņa ir arī praktisks risinājums: ja pēc tam vairākas nedēļas nākas atturēties no piena, olām, sviesta, tad krājumus veidot nav prāta darbs,” skaidro Aizupietis.
Tomēr pat tad, ja neievērojat kristīgās baznīcas rituālus, pankūku nedēļa ir lielisks iemesls sanākšanai draugu vai ģimenes lokā pie gardām pankūkām, uzskata šefpavārs. Jaukākai laika pavadīšanai iedvesmu var smelties arī senajos Masļenicas ticējumos. Piemēram, tradicionālās pankūku ēšanas sacensības saistās ar ticējumu: kurš vairāk pankūku apēdīs, tam lielāka peļņa gaidāma
Iedvesmai: vienkārša plāno pankūku mīkla
Sastāvdaļas: 2,5 glāzes miltu, 4-5 olas, 2 ēdamkarotes cukura, 3–4 ēdamkarotes eļļas vai kausēta sviesta, 3-4 glāzes piena, mazliet sāls.
Olu dzeltenumus sakuļ ar cukuru, pielej glāzi piena, kausētu sviestu vai eļļu, pievieno sāli. Pieber miltus un samaisa, izveidojot biezu masu, kuru pakāpeniski šķaida, pievienojot pārējo pienu, līdz mīkla iegūst vajadzīgo konsistenci. Kā pēdējos pievieno saputotus olu baltumus. Šādi gatavojot mīklu, izdodies izvairīties no kunkuļiem.
