Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Arnis Gailis Lubānas novada Indrānu pagasta “LVM” kokaudzētavā “Podiņi”.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Arnis Gailis Lubānas novada Indrānu pagasta “LVM” kokaudzētavā “Podiņi”.
Foto: Valdis Semjonovs

Selekcijas rezultāts – papildu krāja un kvalitāte 0

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieka Arņa Gaiļa vadītās meža selekcijas radošās grupas darbs novērtēts augstu. Pētnieki saņēmuši meža nozares gada balvu “Zelta čiekurs”.

Manevri Baltijas jūrā: Krievija demonstrē savu spēku, jo visu laiku tiek runāts, ka pēc kara Ukrainā Baltijas valstis būs nākamās
FOTO. “Tagad vairs nekas nesāp…” Lilitas Ozoliņas ģimene atklājusi dažus faktus par leģendārās aktrises pēdējām dzīves dienām
Ja krievi palaistu kodolgalviņu, kādu draudu tas nestu Eiropai? Atbild virsnieks
Lasīt citas ziņas

Nominācijā “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā” Arņa Gaiļa komanda apbalvota par pētījumu “Meža koku sugu selekcijas darba programmas īstenošana 2017.–2018. gadā”.

Šis pētījums īstenots pēc valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pasūtījuma sadarbībā ar šī uzņēmuma struktūrvienības “Sēklas un stādi” pārstāvjiem. Pasūtītājs ir valsts mežu apsaimniekotājs, tomēr programmas īstenošanā iegūtie rezultāti ir būtiski un pieejami arī uz zināšanām balstītas privātās mežsaimniecības attīstībai Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kaut arī “Zelta čiekurs” ir par aizvadītajos divos gados paveikto, programmas ietvaros plānotie pasākumi notika secīgi ilgākā laikposmā. Tāpēc tas, kas mums izdevās pēdējos divos gados, pilnīgi precīzi vēl neraksturo paveikto. Kokiem tas selekcijas process jau ilgst gadiem, un, iespējams, šī atzinība ir tikai par vienu darba posmu,” skaidro pētnieku grupas vadītājs Arnis Gailis, kurš “Silavā” strādā kopš 1993. gada un Zemkopības ministrijas atzinības par līdzīgiem pētījumiem saņēmis arī agrāk.

Kā izrādās, pētījumi meža koku selekcijā pirmoreiz Latvijā bijuši sākti 1957. gadā, kad Mežsaimniecības problēmu institūtā nodibināja Meža selekcijas sektoru A. Kundziņa vadībā. Bet šī selekcijas programma jau ir trešā. Tā sagatavota no 2005. līdz 2008. gadam pētnieka Āra Jansona vadībā un atjaunināta 2015. gadā.

Arnis Gailis skaidro, ka programma paredzēta divu mērķu sasniegšanai. Pirmkārt, pastāvīgu selekcijas pasākumu īstenošanai, lai veicinātu sēklkopības nozares attīstību un meža kapitāla vērtības palielināšanu. Otrkārt, selekcijas darba nepārtrauktības nodrošināšanai un maksimālas atdeves gūšanai no ieguldītajām investīcijām, vienlaikus saglabājot ģenētisko daudzveidību un iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām, kā arī paaugstinot saimniecisko meža rekreācijas vērtību.

Pēc vienošanās ar pasūtītāju “Silavas” pētnieku veiktā darba rezultāti ir publiski pieejami ikvienam interesentam. Tie publicēti valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” mājas lapā.

Jautāts, vai pētījuma ietvaros pētnieki apsekoja tikai valsts mežus, Arnis Gailis atbild, ka apsekošana notikusi ne tikai valsts zinātniskās izpētes mežos, bet arī citiem īpašniekiem piederošajos.

Viņš stāsta, ka pro­grammas ietvaros pētnieki pievērsušies galvenokārt bērzam, eglei un priedei – koku sugām, kuras tautsaimniecībā dod vislielāko ekonomisko ieguvumu.

Tiesa, nelielos apjomos selekcijas darbs tiek īstenots arī ar citām koku sugām (apšu hibrīdi, meln­alksnis, lapegle, parastais ozols, dižskābardis un parastā liepa), noskaidrojot katras sugas izplatību un izraugoties pašas kvalitatīvākās un ražīgākās mežaudzes sēklu ieguves vajadzībām, kā arī pluskoku izvēlei sēklu ieguves plantāciju ierīkošanai.

Selekcijas darba rezultāti – papildu krāja un kvalitāte ik gadu atjaunotām mežaudzēm vismaz 10 000 hektāru platībā salīdzinājumā ar mežaudzēm, kuras atjaunojušās dabiski vai kuras atjaunotas, stādot ar mežaudzēs iegūtu reproduktīvo materiālu.

“Selekcija pati nākotnes mežaudzes vērtību vēl nepalielina,” piebilst pētnieks. “Vērtība palielinās tikai tad, ja selekcijas rezultātus izmanto. Mūsu veiktais pētījums būtībā ir piedāvājums mežu apsaimniekotājiem, kā tas pareizi būtu jādara. Selekcija ir viena no iespējām mežaudžu vērtības vairošanā.”

Arnis Gailis spriež, ka selekcijas darba iznākumā ieguvēji ir ne tikai “Latvijas valsts meži”, bet arī privāto mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, kuri mežu atjaunošanā varēs izmantot augstvērtīgu stādāmo materiālu, kas ļauj izaudzēt vairāk un iegūt labāku kok­sni. Bet pastarpināti ieguvēja ir arī sabiedrība, ņemot vērā koksnes lielo patēriņu sadzīvē un mežaudžu nozīmi vides aizsardzībā.

Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijas mežsaimniecību ietekmēja zemes reforma un īpašuma tiesību atgūšana. Reformas gaitā īpašumus, to skaitā vērtīgas mežaudzes, atguva arī ļaudis, kuri nezināja, ko ar tām turpmāk iesākt. Vai arī atguva tos, cerēdami gūt ātru peļņu. Viņaprāt, pašlaik privāto mežu apsaimniekošana pamazām uzlabojas, pamestu un nekoptu mežaudžu kļūst arvien mazāk, tāpēc ka lielas mežaudžu platības ir lielo meža apsaimniekotāju pārziņā, kuri spēj un prot saimniekot ilglaicīgi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Starp Jelgavas un Liepājas šosejām uz Rīgas apvedceļa slēdz bīstamos 32 kreisos pagriezienus
10 augļu koki un ogas, kas lieliski aug arī toveros un podos
Lauki Ukrainas dienvidos pēc Kahovkas HES iznīcināšanas nākošgad var kļūt par tuksnesi
rīkoties, ja dzīvnieks krīt uz nerviem vai ir apnicis? Kā tikt vaļā no mājdzīvnieka?
Manevri Baltijas jūrā: Krievija demonstrē savu spēku, jo visu laiku tiek runāts, ka pēc kara Ukrainā Baltijas valstis būs nākamās
FOTO. “Tagad vairs nekas nesāp…” Lilitas Ozoliņas ģimene atklājusi dažus faktus par leģendārās aktrises pēdējām dzīves dienām
Ja krievi palaistu kodolgalviņu, kādu draudu tas nestu Eiropai? Atbild virsnieks
Poikāns par Rinkēviča orientāciju: “Mazi cilvēki runā par cilvēkiem”
Krievijas diversanti pēc Kahovkas HES uzspridzināšanas izliekoties par evakuētiem civiliedzīvotājiem
Lasīt citas ziņas
“Tajā brīdī bija baigais šoks…” Saruna ar bijušo “Kurzemes finieris” valdes priekšsēdētāju Dzintaru Odiņu
Vai Raimonds Okmanis saredz, ka pārtikas cenas veikalos varētu samazināties?
Lielisks padoms tveicīgajās dienās: kā pašam uzmeistarot kondicionieri?
Arī suns ir kopīpašums…Vācijā tiesa nolemj, ka pēc šķiršanās abiem partneriem ir tiesības aprūpēt savu četrkājaino draugu
Pirmo reizi Latvijā kartupeļu laukā konstatēts organisms, kas var izraisīt ražas samazināšanos pat par 80%
75% no Spānijas teritorijas apdraud pārtuksnešošanās: lauksaimniekiem Vidusjūras reģionā nāksies efektīvāk izmantot ūdeni
Ūdens krīze Krimā: Tūkstošiem iedzīvotāju var palikt bez ūdens. Kas notiks ar pussalas ūdensapgādi?
VK skarbi secinājumi par NBS pārtikas iepirkumu – tas neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm
LA.LV jautā: Kāda ir Krievijas motivācija Kahovkas HES aizsprosta spridzināšanai?
FOTO. 4 praktiski šefpavāra padomi: kā gatavot, esot dabā?
FOTO. “Tagad vairs nekas nesāp…” Lilitas Ozoliņas ģimene atklājusi dažus faktus par leģendārās aktrises pēdējām dzīves dienām
Zvejsalnieks: Apziņošanas sistēma un regulārā trauksmes sirēnu pārbaude stipri izskatās pēc formālisma
VIDEO. Princis Harijs un Megana Mārkla soctīklos publicē ļoti mīļu video
FOTO. Šefpavārs francūzis, interjers – kā kino: Rīgā durvis vērs “instagramīgs” restorāns, ko varēs apmeklēt kopā ar mājdzīvniekiem
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Okupanti pēc HES uzspridzināšanas pametuši likteņa varā Dņepras upes kreisā krasta iedzīvotājus
12:40
Ūdens krīze Krimā: Tūkstošiem iedzīvotāju var palikt bez ūdens. Kas notiks ar pussalas ūdensapgādi?
12:03
piederīgajiem noskaidrot, vai un uz kuru slimnīcu tuvinieks pēc notikušās nelaimes nogādāts?
11:39