Koka dvēseles pazinējs 1
Jaunjelgava, Jelgavas iela 14
Tautas daiļamata meistars Pēteris Graudulis no Neretas uz Jaunjelgavu pārcēlās pirms četrdesmit gadiem. – Te bija kuģītis uz otru krastu, varēja tikt uz studijām Rīgā, – viņš stāsta. – Pastrādāju arī mēbeļu fabrikā, bet man nepatika dragāt pēc šablona. Pļaviņu kaskādē strādājot, varēju jau radoši izpausties, un manus darbus dāvināja sadarbības partneriem Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā. Kad sākās neatkarība, dekoratīvie šķīvji, svečturi ceļoja uz Itāliju, Franciju, arī Ameriku.
Tagad Pēteris Graudulis ir pensionārs. Nerimtīgs un radošs, rosīgs un ideju pilns. Viņš lepojas, ka izveidojis savu darbu muzeju. – Esmu laimīgs, kad ekskursanti saka, ka pirmo reizi redzot tādus darbus. – Par kokiem viņš varot stāstīt 24 stundas, un vēl nebūs visu izstāstījis. Materiāli krājas, un par katru dēli vai bluķi ir kāda leģenda. Smaržojam Neretas pienotavas rieksta koka kluci, kuru pagājušā gadsimta sākumā atveda no Brazīlijas un kurā kūla sviestu. No tā viņš tagad gatavo rotas, piemēram, krustiņus.
– Es jau arī no tēlniecības šo to saprotu, – saka meistars. Viena skulptūra atrodas Saules kaujas vietā Šauļos. Pētera Grauduļa darināto koka kausu divi prezidenti ir cilājuši. – Kirovam Lipmanam to vajadzētu redzēt! Tas nav nekāds vieglais bleķa kauss. Īstiem vīriem vajag pamatīgu kausu, – domā mākslinieks. Par viņa darbiem visvairāk sajūsminās holandieši. – Es sekoju līdzi modei. Esmu arī kurpes ar koka zolēm taisījis un lielās bumbuļkrelles, – viņš piebilst. Pēdējā laika meistarstiķi ir gredzeni. Cits pat laulības riņķus pasūta. Tos darina, piemēram, no akācijas, ceriņa, melnā ozola, rožu saknes. Dažos iestrādāts dzintars, arī zelts, kauls.
Kurš ir meistara mīļākais koks? – Šķiet, kas var būt skaistāks par ābeli, kas var būt stiprāks par ozolu! Bet es varu brīnumus uztaisīt no sērkociņu koka. Zināt, kas tas ir? Apse! Es protu ieraudzīt koksni. Un to var tas, kurš pusgadsimtu grauž un laiza koku, – smejas Pēteris Graudulis. – Zināt, kas vislabāk pārbauda pulējumu? – tincina meistars. – Blusa! Ja no šķīvja tā nevar izlēkt, jo slīd kājas, tad saņem labu atzīmi skolā. Mans dēls, mazs būdams, to reiz pārbaudīja.
Par to, ka pie sētas būtu jāliek reklāma – kāds Buratino vai Pinokio, meistars smejas. – Jā, materiāls jau sagādāts. Ne jūs pirmie, kuri tā saka. Viens celms pārtaps par tētiņu Karlo.
