Senā Baikāla apkaimes iemītniekiem bijusi zobu anomālija 0
Kanādas Saskačevanas universitātes zinātnieki, pētot Baikāla ezera (Krievijā) apkaimes bronzas laikmeta apbedījumu arheoloģisko materiālu, atklājuši, ka starp šī reģiona iemītniekiem senatnē bijuši sastopami cilvēki, kam piemitusi pārsteidzoša stomatoloģiskā anomālija – viņu zobu skaits žoklī bijis mazāks nekā parasti, vēsta Kanādas mediji.
Senie apbedījumi mūsdienu Krievijas Irkutskas apgabala Glazkovā pie Irkutskas tika konstatēti jau pirms krietna laika, būvējot dzelzceļu. Būvnieki paspēja izpostīt kapulaukā vismaz simt ar okeru pārkaisītu apbedījumu, pirms pie to pētīšanas ķērās arheologi. Tad 90. gados zinātnieku rokās arī nonāca vīrieša galvaskauss, kura apakšžoklim trūka divu priekšējo zobu. Tas bija piederējis kādam 35 – 40 gadu vecam vīrietim, kurš dzīvojis pirms 4400 līdz 3900 gadu p. m. ē.
Galvaskausā bija iestrēdzis arī akmens bultas uzgalis. Pieļaujot, ka tas izraisījis vīrieša nāvi, zinātnieki par to nebija droši, uzskatot, ka tik pat labi ievainojums varēja tikt gūts agrāk kādā sadursmē, kurā zaudēti arī zobi. Atlikušie zobi pēc tam žoklī sakļāvušies.
Kanādiešu bioarheoloģe Endžela Līverse (Angela Lieverse) ar krievu kolēģu atļauju atveda neparasto galvaskausu uz Saskačevanas universitāti, kur kopīgiem spēkiem ar anatomijas un bioloģijas speciālistiem izdevās noskaidrot, ka priekšzobu šim vīram nekad nav bijis. Runa ir par retas formas aģenēzi – ģenētisku attīstības anomāliju. Tādā veidā tā ir sastopama mazāk ne kā 0,5% cilvēku. Un pavisam reti tādas anomālijas gadās konstatēt senos apbedījumos.
