Septiņi liesie gadi tuvojas beigām. Saruna ar ekonomistu Pēteri Strautiņu 28
Iesēdies “LA” slavenajos (jo itin visu slavenāko politiķu dibenus redzējušos) mīkstajos interviju krēslos, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš paskatījās pa logu un kā orākuls pateica: “Lūk, TAS izvilks nākamā gada budžetu!” Paskatījos – aiz loga kaimiņos ceļamkrāni būvē Magdalēnas centru. Tas prasījās pēc izskaidrojuma. Ar to arī saruna sākās.
Pēteris Strautiņš: – Vajadzētu būt pedagoģiskam un stāstīt, kas ir slikti un ko valstī darām nepareizi, un, ja mēs neveiksim strukturālās reformas, tad neattīstīsimies. Taču nepedagoģiski un politiski nekorekti apgalvošu, ka šādi (atkal skats pa logu) Latvijā ekonomika turpmākajos dažos gados paātrināsies bez lielas piepūles.
Latvijas publiskajā telpā jeb nācijas sarunā pašai ar sevi ir daudz paškritisku toņu. Man ir pārliecība, ka tautu uz priekšu labāk var virzīt pozitīva motivācija. Nevis censties novērst kaut ko sliktu, bet panākt kaut ko labu. Arī bailes kaut ko labu dara, piemēram, situācijā, kad jābēg no lāča. Tomēr bailes sabiedrību emocionāli ātri izdedzina, tāpēc vajag domāt par pozitīviem mērķiem. Tāpēc plašākai sarunai par Latvijas ekonomikas attīstību būtu jāsākas nevis ar jautājumu, ko mēs darām nepareizi, bet gan – ko darām pareizi?
– Un ko esam darījuši pareizi?
– Daudz ko. Pretējā gadījumā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēdējos 20 gados nebūtu pieaudzis 2,8 reizes. Ar šādu izaugsmi mēs varētu būt starp desmit procentiem labāko valstu pasaulē. Tās problēmas, par kurām šobrīd Latvijā diskutējam, patiesībā ir komfortablas, relatīvi pārtikušas sabiedrības temati. Kā uzlabot jau diezgan labu izglītības sistēmu, spēles ar visādiem intelektuāļu mīļvārdiņiem – inovācijas un renovācijas, enerģijas un sinerģijas utt.
