– Vai tik uz Latviju neskatieties ar trūcīga, no kara izbēguša bēgļa acīm… 28
– Pasaules Banka mūs ierindo starp augstu ienākumu valstīm, protams, šīs kategorijas apakšgalā. Uz pasaules fona atšķirības starp Latviju un Vāciju nav tik grandiozas, ekonomikas struktūras ir diezgan līdzīgas. Tāpēc Latvijā lielās sarunas ir vērts sākt ar to, ko mēs esam izdarījuši pareizi. Ne tāpēc, lai tīksminātos ar sevi un justos labi vai mobilizētu sevi cīņai pret ļauniem ārējiem spēkiem. Galvenokārt tāpēc, lai nesabojātu to, ko darām labi. Izglītībai pat atvēlam lielāku daļu no valsts budžeta nekā vidēji ES. Mums ir elastīga un ne īpaši liela birokrātija centrālās valdības līmenī, to varētu radikāli samazināt pašvaldībās līdz ar pašām pašvaldībām.
Mums nav jāuztraucas par to, ka ekonomika būtu ieslīgusi stagnācijā. Izaugsme apmēram pusotra gada periodā ir piebremzējusies acīm redzami pārejošu faktoru dēļ. Galvenajam pedagoģiskajam uzsvaram jābūt uz kaut ko citu kā saprātīgi ieguldīt drīzā izaugsmes paātrinājuma radītos papildu resursus tempa noturēšanai tālākā nākotnē, nevis notrallināt tos kā iepriekšējo reizi. Tas attiecas gan uz sabiedrisko, gan privāto sektoru. Iepriekšējā ciklā privātais sektors izšķieda miljardus, daudz vairāk nekā valsts.
Latvijas ekonomika kopš 2010. gada ir augusi visumā labi, bet izaugsme notikusi pret vēju. Pretvējš ir bijusi privātā sektora parādsaistību samazināšanās. Gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfeļa izmaiņas jau gandrīz septiņus gadus ir negatīvas. Tas ir tipiski pēc nekustamā īpašuma burbuļu plīšanas. Pēc septiņiem treknajiem gadiem ir bijuši septiņi liesie, gluži kā Bībelē. Esam pie sliekšņa, aiz kura pāriesim uz augošu kredītportfeli.
