1790. gada 4. martā. Teritoriālā reforma Lielās Franču revolūcijas gaumē 0
Pirms 230 gadiem stājās spēkā Lielās Franču revolūcijas laikā 26. februārī pieņemtais Nacionālās sapulces lēmums par Francijas jauno administratīvi teritoriālo dalījumu.
Agrāko vēsturisko provinču vietā Francijas teritoriju sadalīja 83 departamentos – šī sistēma pastāv joprojām, tikai mūsdienās Francijā ir 101 departaments, ieskaitot aizjūras teritorijas. Monarhijas gāšanas un revolūcijas apstākļos reformai praktiski bija tikai viens mērķis.
Proti, likvidēt karaļu laikos ieviesto dalījumu provincēs, lai pēc iespējas neitralizētu vecās aristokrātijas un zemes īpašnieku ietekmi. Pat departamentu nosaukumos sākotnēji bija aizliegtas jebkuras atsauces uz veco provinču vārdiem.
Revolucionārie valstsvīri bija vienisprātis, ka teritoriālā reforma nepieciešama, taču par jauno departamentu optimālajiem izmēriem un robežu nospraušanu bija strīdi. Tā politiķis, abats Emanuels Žozefs Sijess rosināja Franciju sadalīt “ģeometriski” – vienādos kvadrātos kā šaha laukumu. Katra departamenta “mala” būtu 72 km gara.
Attiecīgi, laukums dalītos vēl mazākos četrstūros – apgabalos un kantonos. Savukārt grāfs Mirabo uzskatīja, ka departamentu robežas labāk nospraust, izmantojot dabiskus orientierus – kalnus, mežus, upes.
Galu galā pārsvaru guva tieši šī koncepcija. Kas attiecas uz izmēriem, tad par optimālu atzina normu, ka attālums starp departamenta centru un robežu nedrīkst būt lielāks par vienas dienas jājumu.
