1940. gada 6. augustā. Padomiskošana uzņem apgriezienus 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem, nākamajā dienā pēc tam, kad PSRS Augstākā padome bija ”apmierinājusi latviešu tautas lūgumu” un pasludinājusi Latvijas uzņemšanu PSRS sastāvā, izveidojot Latvijas Padomju Sociālistisko republiku, padomju okupācijas vara varēja atļauties atmest jebkādu maskēšanos un beidzot rīkoties ar pilnu jaudu, rādot savu īsto seju.
Latvijas pārvēršana par padomju standartiem atbilstošu teritoriju uzņēma apgriezienus. Tika izsludināts “Likums par Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldi”, kas nozīmēja visu izdevniecību nacionalizāciju, apvienošanu vienā Valsts apgādniecības un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldē (VAPP) un totālas valsts kontroles iedibināšanu par jebkuru izdevējdarbību, likvidējot pēdējās niecīgās brīvā vārda paliekas.
Par VAPP vadītāju iecēla latviešu komunistu, izbijušu pagrīdnieku Jāni Niedri. VAPP rokās nonāca 134 nacionalizētie apgādi un izdevniecības.
“Jaunāko Ziņu” ēra bija noslēgusies, to vietā ar 10. augustu sāka iznākt “Padomju Latvija”, kas papildināja jau agrāk drukāto “Cīņu”.
“Latvijas Kareivja” vietā bija “Sarkanais Kareivis”, bet “Brīvās Zemes” vietā “Brīvais Zemnieks”. Žurnālu “Atpūta” vēl atstāja, taču tas saturiski bija jau pavisam cits izdevums.
Lai kontrolētu drukāto izdevumu saturu, drīz nodibināja Galveno literatūras pārvaldi ar no PSRS atsūtīto Kārli Grīnvaldu priekšgalā. Latvijā aizliedza ievest un izplatīt ārvalstu, tas ir, ne no PSRS nākušus, laikrakstus.
19. augustā sekoja lēmums par Latvijas laikrakstu korespondentu darbības ārzemēs un ārzemju korespondentu Latvijas PSR darbības izbeigšanu.
Paralēli tam 8. augustā tika pavēlēts izbeigt Latvijas pārstāvību ārzemēs darbību – personālam lika nekavējoties atgriezties, bet, par laimi, pilnībā nenotika ne viens, ne otrs. 9. augustā iedzīvotājiem sāka konfiscēt vērtspapīrus.
