Amerikāņi sarūgtina latviešus: ASV bija pēdējā, kas atzina Latviju “de iure” 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics nosūtīja notu ASV valsts sekretāram Beinbridžam Kolbijam, paužot sarūgtinājumu par oficiālās Vašingtonas negatīvo nostāju Baltijas valstu atzīšanas ziņā.
Kamēr vaiākums Eiropas valstu Latvijas, kā arī Igaunijas un Lietuvas pastāvēšanu bija atzinušas vismaz “de facto”, Kolbijs 10. augustā, Polijas–Padomju Krievijas kara apstākļos, bija skaidri norādījis, ka ASV gatava atzīt vien Polijas, Somijas un Armēnijas tiesības uz neatkarību, bet ne Baltijas valstu, Azerbaidžānas un Gruzijas.
Pēc ASV ārpolitikas noteicēja domām, pretējais nākšot par labu lieliniekiem.
Kolbija paustais pierādīja tolaik diplomātiskajās aprindās plaši zināmo, ka ASV joprojām cer uz “vienotas un nedalāmas Krievijas” atjaunošanu, nevēloties ar, viņuprāt, pārsteidzīgiem lēmumiem radikāli ietekmēt bijušās impērijas robežas. Nozīmīga loma tāda uzskata iedvešanā bija “baltās” Krievijas lobijam Vašingtonā.
Baltijā strādājošie ASV pārstāvji un arī sabiedriskā doma tolaik gan jau sliecās par labu baltiešiem, taču oficiālajos kabinetos vēl domāja citādi.
Latvijas sabiedrībai tā bija liela vilšanās, ņemot vērā nozīmīgo pārtikas un medicīnas humānās palīdzības atbalstu, ko amerikāņi bija snieguši Latvijai Neatkarības kara laikā un turpināja sniegt arī pēc tā noslēguma, kā arī ASV prezidenta Vudro Vilsona Pirmā pasaules kara noslēgumā formulētos “14 punktus”, kuros bija atzītas Eiropas tautu pašnoteikšanās tiesības pēc Austroungārijas, Osmaņu un Krievijas impērijas iziršanas.
Latviešiem amerikāņi allaž bija šķituši kā brīvības ideju atbalstītāji, tomēr starp Rietumu lielvalstīm ASV izrādījās pēdējā, kas 1922. gada 28. jūlijā atzina Latviju “de iure”.
