Pirms 220 gadiem Rīgā pirmo reizi notika vakcinēšana pret melnajām bakām 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 220 gadiem Rīgā pirmo reizi visā Krievijas impērijā notika vakcinēšana pret melnajām bakām pēc angļu ārsta Edvarda Džennera 1796. gadā atklātās metodes – izmantojot šķidrumu no govīm raksturīgā baku paveida pūslīšiem.
Tā saukto variolāciju, tas ir, vieglas baku formas pūslīšu satura iepotēšanu veselam cilvēkam imunizācijas nolūkā, Eiropā un arī Latvijas teritorijā dažādi ārsti ar dažādām metodēm praktizēja jau kopš 18. gadsimta vidus, taču eksperimentālie paņēmieni nebija droši un salīdzinoši daudzi potētie vienalga saslima un nomira, kas, protams, neveicināja uzticību vakcinācijai principā. Īpaši zemnieku vidū.
Džennera metode izrādījās nesalīdzināmi efektīvāka, un, pateicoties tai, bakas pasaulē mūsdienās ir praktiski izskaustas.
Rīgā un visā Krievijā 1800. gadā šo paņēmienu ieviesa Jelgavā dzimušais ārsts Oto Hūns. Viņš vakcīnu pirmajām potēm Rīgā bija sarūpējis no Londonas.
Melnās bakas 18. gadsimta beigās Vidzemes un Kurzemes guberņās bija iznīcinoša un reizē ierasta slimība, īpaši zemnieku bērnu vidū. Tā laika mediķi apgalvoja, ka Vidzemē, tajā skaitā Igaunijā, no bakām nomirstot 16–20% bērnu un reta esot ģimene, kur tamdēļ nav miris viens vai vairāki bērni.
Daudzi pēc izslimošanas kļūstot par kropļiem – paliekot akli, kurli, daļēji paralizēti. Tālredzīgākie muižnieki jau tolaik organizēja savu zemnieku variolāciju.
Tā Valkas apriņķa ārsts F. Rīls, kurš pirms Džennera metodes atklāšanas skaitījās veiksmīgākais vakcinētājs Baltijā, tikai 1793. gadā vien pēc vietējo baronu aicinājuma dažādās muižās sapotēja ap 600 zemnieku bērnu, starp kuriem neviens nesaslima un nenomira.
Latviešu zemnieki tomēr vēl ilgi uz baku potēšanu raudzījās ar dziļām aizdomām un centās izvairīties.
