Foto: TASS/ SCANPIX/ LETA

“Latvija izmisīgi lūdzas, gaudo un mēģina iežēlināt!” Krievijas ziņu lentēs sācies īsts viesulis 123

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Lasīt citas ziņas

 

“Skandāls Latvijā! Valsts Satiksmes ministrija vērsusies pie Maskavas ar lūgumu apturēt kritumu tranzīta kravu plūsmā,” šāda ziņa gluži kā viesulis, pret Latviju vērstu nievu un izsmiekla pavadīta, šonedēļ izbrāzās cauri Krievijas ziņu vietnēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Var sacīt, ka gadiem uzturētais, bet diezgan nīkulīgais propagandas stāsts par to, ka Latvijas ekonomika bez Krievijas tranzīta tūlīt, tūlīt ies bojā, nu ieguvis jaunu elpu.

Gaviļu iemesls ir pagājušās nedēļas TV3 raidījuma “Nekā personīga” sižets, kurā vēstīja, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, būdams Krievijas un Latvijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas vadītājs, uzrakstījis vēstuli savam Maskavas kolēģim Krievijas transporta ministra palīgam un reizē darba grupas vadītājam no Krievijas puses Jurijam Petrovam, lūdzot, lai tas spertu kādus soļus, kas mazinātu birokrātiju un šķēršļus, kādi kavē no biznesa viedokļa abpusēji izdevīgo Krievijas kravu tranzītu caur Latvijas dzelzceļu tīklu un ostām. Vispirms jau tas attiecas uz ogļu kravām, kuru apturēšanā Krievijas politika ir īpaši uzskatāma.

 

Apkampties un raudāt

Nenoliedzami, ka tranzīta izsīkšana rada nopietnas problēmas Latvijas dzelzceļiem un ostām, tomēr, lai cik labi šajā situācijā būtu bijuši Satiksmes ministrijas nodomi, jāpiekrīt Valda Zatlera komentāram “Nekā personīga”, ka “lūdzoša vēstule nepalīdzēs”, ja darīšana ar Maskavas politiku: “Ja mēs pazemosimies, mēs tiksim pazemoti vēl tālāk.” Zatlers uzsvēris, ka šādām vēstulēm nebūs nekāda pozitīva efekta. Nav mūsdienu Krievijas dabā kaut ko dot kādam, “kas ir vājš un lūdzas”. Nav noslēpums, ar kādu domu Krievija pēdējos gados pastiprināti attīstījusi savu ostu infrastruktūru, ignorējot, vai tas ekonomiski izdevīgi vai ne.

“Golos Baltiji” virsrakstā vēsta: “Latvija iegaudojusies, zaudējot Krievijas kravu apgrozījumu.”
Ekrānuzņēmums no “Golos Baltiji”

Tas, kā pret epizodi ar vēstuli vienā balsī izturas Kremļa uzmanītie kaimiņvalsts masu informācijas līdzekļi, lieku reizi pierāda skarbo patiesību. Izrādās, Latvija “izmisīgi lūdzas”, “gaudo”, “mēģina iežēlināt” un tā tālāk.

Piemēram, “Argumenti nedeļi”: “Latvija pazemojoši lūdz Krievijai ļaut nopelnīt. Izrādās, lepnie latvieši vēl nav aizmirsuši krievu valodu.” Neesot arī aizmirsuši runāt laipnos, lūdzošos toņos. Kas zina, atcerēšoties vēl kopējo padomju pagātni!

Šķiet, viskrāšņākais virsraksts pieder Kaļiņingradā bāzētajai radiostacijai “Golos Baltiji”: “Latvija iegaudojusies, zaudējot Krievijas kravu apgrozījumu.” Izdevums “Vzgļad”, kas pozicionē sevi kā biznesa mediju, 23. novembrī raksta: “Šī statistika [tranzīta kritums] ir ļoti nobiedējusi Latvijas varasiestādes. Apstākļos, kad no PSRS mantotā lielrūpniecība ir sagrauta, tranzīts bija palicis kā viens no lielākajiem Latvijas ieņēmumu avotiem.

Un šobrīd, Covid-19 krīzes un ar to saistītās karantīnas radītās sistēmiskās krīzes situācijā, ekonomikā šie ieņēmumi būtu bijuši nepieciešamāki nekā jebkad. Tomēr tagad Latvijas Satiksmes ministrijas ierēdņiem nākas vien apkampties un raudāt, raugoties uz jaunāko statistiku.”

 

“Limitrofiem jājūt”

“Rīga raksta Maskavai nožēlas pilnas vēstules. Notikušais tiek pasniegts kā skandāls. Krievijā – ar ironiju. Latvijā – ar stāvokli tuvu šokam. Krievijas kravu tranzīta izbeigšana izrādījusies fatāla Latvijas ekonomikai. Rīga lūdz Maskavu apžēloties,” tā ainu zīmē izteikti impēriskā vietne “NewsFront”.

Latvija esot tikām “kodusi rokā, kas to baro”, līdz “dabūjusi ar pagali pa pieri”, un nu vēstulē lūdzot “nepazudināt valsts ekonomiku” (rakstā šie vārdi likti pēdiņās it kā citāts no vēstules).

“NewsFront” mudina, ka Krievijai vajadzētu bez kautrēšanās sākt saistīt ekonomisko saišu uzturēšanu ar Latviju ar konkrētām politiskām prasībām: “Limitrofiem pašiem uz savas ādas labi jāizjūt, cik ļoti dārgi šajā dzīvē izmaksā rusofobija. (..) Gribat tranzītu? Esiet tik laipni ņemt vērā Krievijas ģeopolitiskās intereses.”

Saprotams, katrs medijs stāstam kā attaisnojumu Krievijas politikai piekabina jebko, kas ienāk prātā. Tā esot “atmaksa” par Georga lentīšu aizliegšanu, “pretkrievisko histēriju”, Krievijas telekanālu ierobežošanu, “krievu diskrimināciju” un tā tālāk.

Daudzi atsaucas uz Krievijas senatora, Baltijas un Ukrainas lietās allaž runīgā Alekseja Puškova ziņu apmaiņas platformā “Telegram” ierakstīto, ka Latvija esot tik dedzīgi piedalījusies jebkurā “Rietumu alianses uzbrukumā” Krievijai, ka atlicis nekas cits kā reaģēt.

“Uz ko cerēja Rīgā – nav saprotams. Pieņemu, vienkārši nepadomāja par savas politikas un retorikas sekām. Un saņēma to, ko nevarēja nesaņemt,” tā Puškovs, mēģinot būt asprātīgs, – ja gribot kravas dzelzceļam un Rīgas ostai, lai prasot Latvijas ārlietu ministram, varbūt viņš tās atradīšot.

Interesanti, ka ilustrācijai par tranzīta īpatsvaru Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) Krievijas medijos nosauktie procenti parasti ir vai nu no gaisa grābti, piemēram, 20%, vai arī kā tranzīts tiek minēts visas transporta nozares devums Latvijas IKP, kas, starp citu, 2019. gadā bija ap 9%. Taču tā jau nenotiek pirmo reizi.

 

“Atkarība” no ES

Vēl pirms stāsta par vēstuli Krievijas medijos dzīvoja vēstījums arī par kādu citu posta scenāriju, kas piemeklēšot Baltijas valstu tautsaimniecību. Proti, Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025. gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas kopš PSRS laikiem Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, tā vietā sinhronizējoties ar Eiropas energosistēmu, lai mazinātu energoatkarību no neaprēķināmās Krievijas.

“Sputņik” ieskatā viss sanākšot pretēji – Baltija kļūs pilnībā atkarīga no Eiropas Savienības (ES): “Visu šo darbību mērķis ir acīmredzams: ar netirgus metodēm cīnīties pret Krieviju un Baltkrieviju kā elektroenerģijas piegādātājam Baltijai, kas spējīgas piedāvāt ekonomiski daudz izdevīgākus piegādes nosacījumus.

Pastāv arī otrs uzdevums, kura risinājums izdevīgs reālajiem Eiropas Savienības vadītājiem – likvidēt pat hipotētisku iespējamību Igaunijai, Latvijai un Lietuvai īstenot jelkādu patstāvīgu politiku.”

Rakstā diemžēl nav paskaidrots, kas ir “reālie” ES vadītāji un kā savienojums ar Krieviju tiešām vairo baltiešu patstāvību. Tāpat interesanti, ka “Sputņik” šajā gadījumā pēkšņi atcerējies par ekonomisko izdevīgumu, kaut kā piemirstot par to, ja ir runa par Krievijas tranzītu caur Baltiju.

SAISTĪTIE RAKSTI

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
“Potenciāli šeit kaut kas noteikti briest…” Rajevs par jaunumiem Ukrainā
Lasīt citas ziņas
Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā pieaudzis līdz 26,6%
Kāpēc Krievijai karā neiet tik labi, kā viņi vēlētos? Atbild Rajevs
No kā būs atkarīgas Uzvaras pieminekļa demontāžas izmaksas?
Fotogrāfiju izstāde par Ukrainas kara ikdienu pārvietota uz laukumu pretī Krievijas vēstniecībai
Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā pieaudzis līdz 26,6%
10:52
Auto Tirgus – jauns spēlētājs mazlietotu auto tirdzniecībā
10:25
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
10:17
Ukrainas spēki Harkivas apgabalā sasnieguši valsts robežu
Rīgas dome sper nākamo soli un uzdod Rīgas Pieminekļu aģentūrai veikt nepieciešamās darbības pieminekļa demontāžai
Kārlis Streips: Attiecībā uz Somijas lēmumu par iestāšanos NATO man prātā stāv vārds Schadenfreude – priecāties par cita cilvēka nelaimi
Vai tā būtu pretvalstiska rīcība? Kariņš lemšanā par Golubevu iesaistīs koalīciju
Oleksijs Rezņikovs: Ukrainai sākas jauns kara posms
Apšaudēs Kalifornijā un Brazīlijā nogalināti pieci cilvēki
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
Nedēļa iesāksies ar mākoņainām debesīm, bet ievērojami nokrišņi nav gaidāmi
Saļodzījies ministres krēsls, Ziedojumu straume, Vējainākā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Nedēļas notikumu apskats
VIDEO. “Objekts Pārdaugavā nav mēms vēstures liecinieks.” Valsts prezidents pauž pārliecību par Uzvaras pieminekļa demontāžu
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Rīgas dome vēršas tiesā pret būvnieku karteļa dalībnieci “Velvi” par 4 miljonu eiro piedziņu
Bijušais Ventspils tranzītbiznesa menedžeris grib izpirkt Bondara parādu “Krājbankas” lietā, vēsta raidījums
Portāls LA.LV šodien piedzīvoja kiberuzbrukumu
Vai karadarbības vietās atrodas cietumi, un kas notiek ar cietumniekiem šobrīd?
Ungārijas jaunā prezidente nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu
Sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas aizsargmaskas
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Kas patiesībā notika ar Staļinu? Ko vēl mūsdienās slēpj Krievijas noslepenotie dokumenti?
VIDEO. Andrim Kivičam Latvijā pārtikas cenas šķiet smieklīgas: “Vai tiešām tās ir cēlušās?”
Viens, divi – gatavs! “Ātrās” kanēļmaizītes
Cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga
Planētas sola veiksmi visā, kas attiecas uz attiecībām! Horoskopi no 16. līdz 22.maijam