“Latvija izmisīgi lūdzas, gaudo un mēģina iežēlināt!” Krievijas ziņu lentēs sācies īsts viesulis 123
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Skandāls Latvijā! Valsts Satiksmes ministrija vērsusies pie Maskavas ar lūgumu apturēt kritumu tranzīta kravu plūsmā,” šāda ziņa gluži kā viesulis, pret Latviju vērstu nievu un izsmiekla pavadīta, šonedēļ izbrāzās cauri Krievijas ziņu vietnēm.
Var sacīt, ka gadiem uzturētais, bet diezgan nīkulīgais propagandas stāsts par to, ka Latvijas ekonomika bez Krievijas tranzīta tūlīt, tūlīt ies bojā, nu ieguvis jaunu elpu.
Gaviļu iemesls ir pagājušās nedēļas TV3 raidījuma “Nekā personīga” sižets, kurā vēstīja, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, būdams Krievijas un Latvijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas vadītājs, uzrakstījis vēstuli savam Maskavas kolēģim Krievijas transporta ministra palīgam un reizē darba grupas vadītājam no Krievijas puses Jurijam Petrovam, lūdzot, lai tas spertu kādus soļus, kas mazinātu birokrātiju un šķēršļus, kādi kavē no biznesa viedokļa abpusēji izdevīgo Krievijas kravu tranzītu caur Latvijas dzelzceļu tīklu un ostām. Vispirms jau tas attiecas uz ogļu kravām, kuru apturēšanā Krievijas politika ir īpaši uzskatāma.
Apkampties un raudāt
Nenoliedzami, ka tranzīta izsīkšana rada nopietnas problēmas Latvijas dzelzceļiem un ostām, tomēr, lai cik labi šajā situācijā būtu bijuši Satiksmes ministrijas nodomi, jāpiekrīt Valda Zatlera komentāram “Nekā personīga”, ka “lūdzoša vēstule nepalīdzēs”, ja darīšana ar Maskavas politiku: “Ja mēs pazemosimies, mēs tiksim pazemoti vēl tālāk.” Zatlers uzsvēris, ka šādām vēstulēm nebūs nekāda pozitīva efekta. Nav mūsdienu Krievijas dabā kaut ko dot kādam, “kas ir vājš un lūdzas”. Nav noslēpums, ar kādu domu Krievija pēdējos gados pastiprināti attīstījusi savu ostu infrastruktūru, ignorējot, vai tas ekonomiski izdevīgi vai ne.
Tas, kā pret epizodi ar vēstuli vienā balsī izturas Kremļa uzmanītie kaimiņvalsts masu informācijas līdzekļi, lieku reizi pierāda skarbo patiesību. Izrādās, Latvija “izmisīgi lūdzas”, “gaudo”, “mēģina iežēlināt” un tā tālāk.
Piemēram, “Argumenti nedeļi”: “Latvija pazemojoši lūdz Krievijai ļaut nopelnīt. Izrādās, lepnie latvieši vēl nav aizmirsuši krievu valodu.” Neesot arī aizmirsuši runāt laipnos, lūdzošos toņos. Kas zina, atcerēšoties vēl kopējo padomju pagātni!
Šķiet, viskrāšņākais virsraksts pieder Kaļiņingradā bāzētajai radiostacijai “Golos Baltiji”: “Latvija iegaudojusies, zaudējot Krievijas kravu apgrozījumu.” Izdevums “Vzgļad”, kas pozicionē sevi kā biznesa mediju, 23. novembrī raksta: “Šī statistika [tranzīta kritums] ir ļoti nobiedējusi Latvijas varasiestādes. Apstākļos, kad no PSRS mantotā lielrūpniecība ir sagrauta, tranzīts bija palicis kā viens no lielākajiem Latvijas ieņēmumu avotiem.
Un šobrīd, Covid-19 krīzes un ar to saistītās karantīnas radītās sistēmiskās krīzes situācijā, ekonomikā šie ieņēmumi būtu bijuši nepieciešamāki nekā jebkad. Tomēr tagad Latvijas Satiksmes ministrijas ierēdņiem nākas vien apkampties un raudāt, raugoties uz jaunāko statistiku.”
“Limitrofiem jājūt”
“Rīga raksta Maskavai nožēlas pilnas vēstules. Notikušais tiek pasniegts kā skandāls. Krievijā – ar ironiju. Latvijā – ar stāvokli tuvu šokam. Krievijas kravu tranzīta izbeigšana izrādījusies fatāla Latvijas ekonomikai. Rīga lūdz Maskavu apžēloties,” tā ainu zīmē izteikti impēriskā vietne “NewsFront”.
Latvija esot tikām “kodusi rokā, kas to baro”, līdz “dabūjusi ar pagali pa pieri”, un nu vēstulē lūdzot “nepazudināt valsts ekonomiku” (rakstā šie vārdi likti pēdiņās it kā citāts no vēstules).
“NewsFront” mudina, ka Krievijai vajadzētu bez kautrēšanās sākt saistīt ekonomisko saišu uzturēšanu ar Latviju ar konkrētām politiskām prasībām: “Limitrofiem pašiem uz savas ādas labi jāizjūt, cik ļoti dārgi šajā dzīvē izmaksā rusofobija. (..) Gribat tranzītu? Esiet tik laipni ņemt vērā Krievijas ģeopolitiskās intereses.”
Saprotams, katrs medijs stāstam kā attaisnojumu Krievijas politikai piekabina jebko, kas ienāk prātā. Tā esot “atmaksa” par Georga lentīšu aizliegšanu, “pretkrievisko histēriju”, Krievijas telekanālu ierobežošanu, “krievu diskrimināciju” un tā tālāk.
Daudzi atsaucas uz Krievijas senatora, Baltijas un Ukrainas lietās allaž runīgā Alekseja Puškova ziņu apmaiņas platformā “Telegram” ierakstīto, ka Latvija esot tik dedzīgi piedalījusies jebkurā “Rietumu alianses uzbrukumā” Krievijai, ka atlicis nekas cits kā reaģēt.
“Uz ko cerēja Rīgā – nav saprotams. Pieņemu, vienkārši nepadomāja par savas politikas un retorikas sekām. Un saņēma to, ko nevarēja nesaņemt,” tā Puškovs, mēģinot būt asprātīgs, – ja gribot kravas dzelzceļam un Rīgas ostai, lai prasot Latvijas ārlietu ministram, varbūt viņš tās atradīšot.
Interesanti, ka ilustrācijai par tranzīta īpatsvaru Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) Krievijas medijos nosauktie procenti parasti ir vai nu no gaisa grābti, piemēram, 20%, vai arī kā tranzīts tiek minēts visas transporta nozares devums Latvijas IKP, kas, starp citu, 2019. gadā bija ap 9%. Taču tā jau nenotiek pirmo reizi.
“Atkarība” no ES
Vēl pirms stāsta par vēstuli Krievijas medijos dzīvoja vēstījums arī par kādu citu posta scenāriju, kas piemeklēšot Baltijas valstu tautsaimniecību. Proti, Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025. gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas kopš PSRS laikiem Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, tā vietā sinhronizējoties ar Eiropas energosistēmu, lai mazinātu energoatkarību no neaprēķināmās Krievijas.
“Sputņik” ieskatā viss sanākšot pretēji – Baltija kļūs pilnībā atkarīga no Eiropas Savienības (ES): “Visu šo darbību mērķis ir acīmredzams: ar netirgus metodēm cīnīties pret Krieviju un Baltkrieviju kā elektroenerģijas piegādātājam Baltijai, kas spējīgas piedāvāt ekonomiski daudz izdevīgākus piegādes nosacījumus.
Pastāv arī otrs uzdevums, kura risinājums izdevīgs reālajiem Eiropas Savienības vadītājiem – likvidēt pat hipotētisku iespējamību Igaunijai, Latvijai un Lietuvai īstenot jelkādu patstāvīgu politiku.”
Rakstā diemžēl nav paskaidrots, kas ir “reālie” ES vadītāji un kā savienojums ar Krieviju tiešām vairo baltiešu patstāvību. Tāpat interesanti, ka “Sputņik” šajā gadījumā pēkšņi atcerējies par ekonomisko izdevīgumu, kaut kā piemirstot par to, ja ir runa par Krievijas tranzītu caur Baltiju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
