Barikāžu stunda situsi: neoficiāla informācija 1991.gadā liecināja par padomju specvienību kaujinieku ierašanos 21
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1991. gada 13. janvārī.
Pirms 30 gadiem, pienākot vēstij par padomju armijas veikto asinsizliešanu pie Viļņas telecentra, Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs Dainis Īvāns plkst. 4.00 Latvijas Radio uzstājās ar aicinājumu pulcēties uz Lietuvas atbalsta manifestāciju.
Notiekošais nešaubīgi bija vienas ķēdes posms – pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas kustību mēģinās apspiest arī Latvijā un Igaunijā. Neoficiāla informācija liecināja par padomju specvienību kaujinieku ierašanos ar transportlidmašīnu Spilves lidlaukā Rīgā.
Prognozēja, ka jau 13. janvāra vakarā Rīgā var notikt kas līdzīgs Viļņai, kur bija nogalināti 14, bet ievainoti vairāki simti cilvēku. Tallinai to pašu scenāriju prognozēja 14. janvārim.
Burtiski dienu pirms PSRS tanki aplenca Lietuvas parlamentu, ieņēma televīziju, radio, telegrāfu, PSRS prezidents Mihails Gorbačovs Maskavā AP priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam un valdības vadītājam Ivaram Godmanim Maskavā bija solījis, ka nepieļaus varmācību Rīgā, taču visi saprata, ka tam nevar uzticēties.
Plkst. 14 Daugavmalā uz LTF rīkoto Vislatvijas protesta manifestāciju sapulcējās ap 600 tūkstoši ļaužu.
Tūlīt pēc tam Augstākā padome (AP) izveidoja AP Aizsardzības štābu, par kura vadītājiem iecēla Andreju Krastiņu, Odiseju Kostantu un Tālavu Jundzi.
Sākās barikāžu veidošana, kas notika ne tikai Rīgā, bet tāpat ap svarīgiem objektiem Kuldīgā un Liepājā.
Rīgā galvenais uzdevums bija apgrūtināt potenciālajam pretiniekam ieņemt valsts pārvaldes ēkas, tiltus, sakaru centrus, kā arī Vecrīgu, kur pulcējās vairums barikāžu aizstāvju.
