Dzēriens zirgiem un cilvēkiem? Pirms 170 gadiem piedzima “Coca-Cola Company” dibinātājs 27
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1851. gada 30. decembrī. Dzēriens zirgiem un cilvēkiem
Pirms 170 gadiem ASV Džordžijas štatā tirgotāja ģimenē piedzima amerikāņu uzņēmējs Eiza Grigs Kendlers.
Viņa vārds palicis vēsturē lielā mērā tādēļ, ka 1888. gadā Kendlers no aptiekāra Džona Pembertona par, kā runā, 2300 dolāriem iegādājās kāda saldināta gāzēta dzēriena recepti.
Dzēriena sastāvā bija kokas krūma lapas, kofeīns un cukurs. Pembertons, un sākumā arī Kendlers, to tirgoja kā līdzekli pret garīgu un fizisku nogurumu, kā arī galvassāpēm. Tā bija kokakola.
1892. gadā uzņēmējs nodibināja akciju sabiedrību “Coca-Cola Company” un sāka aktīvi virzīt “ārstniecisko” produktu ASV tirgū. Pirmais eksporta virziens bija Kuba. 20. gadsimta sākumā kokakolu sāka vest arī uz Eiropu.
Avīzēs tolaik var atrast ziņas, ka hipodromos Eiropā kokakola izmantota par bāzi, lai sajauktu dažādus nelegālus kokteiļus zirgu stimulēšanai sacensībām. 1903. gadā Kendlers izlēma mainīt receptūru, pirms dzēriena pagatavošanas ekstraģējot no tam domātajām kokas krūma lapām kokaīnu, līdz tur vairs nebija nekā narkotiska.
1917. gadā uz pusi samazināja arī paredzētā kofeīna daudzumu. Īsi pirms Pirmā pasaules kara uzņēmējs bija jau stabils miljonārs, bet 1916. gadā viņu kā cienījamu pilsoni ievēlēja par Atlantas mēru. Pēc tam viņš līdz mūža beigām nodevās filantropijai.
Kompānijas vadību Kendlers varēja atļauties atstāt saviem bērniem un investoriem. Par modes dzērienu Eiropā kokakola kļuva 20. gados.
Avīze “Rigasche Rundschau” 1930. gadā konstatēja, ka, lai arī Eiropā tas ir modē, Latvijā vairums ļaužu nemaz nezinot, kas kokakola tāda ir. Pēc garšas tā atgādinot alus iesalu un šokolādi un atstājot stundām ilgu pēcgaršu.
“Ja gribam būt pavisam godīgi, vairumam cilvēku tā šķiet riebīga,” atzīmēja avīze, piebilstot: “Toties atvēsina lieliski.”
