Pirms 450 gadiem šajā dienā – lūzums Nīderlandes neatkarības cīņās 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 450 gadiem Septiņpadsmit Provinču sacelšanās laikā pret katoliskās Spānijas karaļa Filipa II un Hābsburgu dinastijas virsvaru tā sauktie jūras gēzi, kas bija protestantiski un patriotiski noskaņoto nīderlandiešu karaspēks, ieņēma ostas pilsētu Brili Nīderlandes Zēlandes provincē. Operācijas pamatā bija praktiska nepieciešamība, jo aptuveni 600 gēziem vajadzēja bāzes vietu saviem 25 kuģiem. Militāri Briles ieņemšana bija maznozīmīga, turklāt spāņu karaspēks tajā laikā neatradās pilsētā, jo nodarbojās ar dumpja apspiešanu Utrehtā, taču no patriotiskā viedokļa notikumam bija milzīga nozīme. Spāņu–nīderlandiešu jeb tā sauktā Astoņdesmit gadu kara laikā (1568–1648) sacelšanās dalībnieki pirmo reizi atguva no spāņu karaspēka teritoriju, kas kļuva par pamatu tālākai cīņai un valstij, kuru 1588. gadā pasludināja par Nīderlandes republiku. Tas bija lūzuma punkts, pēc kura sacelšanās pieņēma vispārēju raksturu. Jāpiebilst, ka Hābsburgiem pakļautās Nīderlandes Septiņpadsmit Provinču sastāvā toreiz ietilpa ne tikai tagadējās Nīderlandes valsts teritorija, bet arī Ziemeļfrancija, Beļģija un Luksemburga. Briles ieņemšana folklorizējās, un Nīderlandē vēl tagad piemin vārdu spēlēs pantiņu: “Op 1 april verloor Alva zijn bril”, kura pārstāsts būtu: “1. aprīlī Alba (hercogs, spāņu karavadonis) pazaudēja savas brilles.”
