Pirms 450 gadiem Parīzē norisinājās baisie “Bērtuļa nakts” notikumi 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 450 gadiem Parīzē norisinājās baisie “Bērtuļa nakts” notikumi, kas savu nosaukumu ieguva, jo sākās Svētā Bērtuļa dienas priekšvakarā no 23. uz 24. augustu.
Francijas karaļa Šarla IX mātes Katrīnas Mediči un viņas līdzgaitnieku no ietekmīgās Gīzu dzimtas sakūdītais katoļticīgo pūlis Parīzē sāka franču protestantu – hugenotu – masveida slepkavošanu, izmantojot brīdi, kad ievērojamākie hugenoti bija ieradušies izteikti katoliciskajā galvaspilsētā.
Nedēļu pirms tam viņi bija piedalījušies karaļa meitas, katolietes Margaretas un hugenotu līdera prinča Navarras Henriha kāzās. Kāzu mērķis bija samierināt naidīgās nometnes, jo Franciju kopš 1562. gada periodiski plosīja ticības pilsoņu kari.
Viens no tiem, pēc kārtas trešais, bija noslēdzies 1570. gadā.
Tomēr samierināšanās nebija notikusi, un kāzas, ko daudzi uzskatīja par apkaunojošām un grēcīgām, tikai uzkurināja neapmierinātību un kaislības.
Uzskata, ka karaļa māte Mediči sākotnēji neplānoja slaktiņu, jo galvenais mērķis bija nogalināt ievērojamo admirāli, hugenotu Gaspāru de Koliņjī, kam bija liela ietekme uz karali Šarlu IX.
Taču atentātā 22. augusta vakarā Koliņjī sašāva tikai rokā, un viņš palika dzīvs. Baidoties no hugenotu atriebības, tika pieņemts lēmums sākt plašu uzbrukumu hugenotu vadoņiem. Ievainotais admirālis kļuva par vienu no pirmajiem “Bērtuļa nakts” upuriem.
Vēsturnieku ieskatā, slepkavot visus hugenotus Parīzē nebija paredzēts, taču Gīzu ar saukļiem “Tā grib karalis!” uzkurinātais pūlis izgāja ārpus kontroles. Parīzes “Bērtuļu naktī” nogalināja ap trīs tūkstoš cilvēku, un tas radīja šoku un nosodījumu visā Eiropā. Protams, ka tūlīt pēc tam uzliesmoja kārtējais katoļu – hugenotu pilsoņu karš.
