Bulduru tilta izturibas parbaude.
Bulduru tilta izturibas parbaude.
No Latvijas Navionālā arhīva krājuma kinohronikas

1922. gada 22. augustā. Ilgi gaidītais Bulduru tilts 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Putins brīdina NATO dalībvalstis Eiropā nespēlēties ar uguni 58
TV24
“Par 40 minūtēm viņa saņēma vairāk nekā es mēnešalgā…” Kreituse norāda uz ņirgāšanos par skolotājiem 96
Kokteilis
FOTO. “Neizsakāmi lepojamies!” Madaras Raabes un Kiviča meita godam pārstāvējusi Latviju starptautiskā līmenī
Lasīt citas ziņas

Pirms 100 gadiem tika pabeigta Bulduru dzelzceļa tilta pār Lielupi atjaunošana un notika tā tehniskā izturības pārbaude. To īstenoja ar divām kopā sakabinātām lokomotīvēm, kas vilka 15 ar balastu pildītus preču vagonus, divus pasažieru vagonus un vēl vienu īpaši smagu preču vagonu.

Šis sastāvs apstājās uz katras spraugas starp tērauda laidumiem un stāvēja pusstundu, lai reģistrētu iespējamās deformācijas. Taču viss bija lieliski un 24. augustā jau varēja notikt svinīgā tilta atklāšana ar valsts vadītāja Jāņa Čakstes un goda viesu piedalīšanos, “nolaižot” pāri tiltam pirmo pasažieru vilcienu. Tilta Jūrmalas krastam tuvākā daļa bija izgriežama, lai izlaistu cauri pasažieru un preču kuģīšus, kas uzturēja regulāru satiksmi ar Sloku, Kalnciemu un Jelgavu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sākotnējais Bulduru dzelzceļa tilts tapa 1877. gadā; 1917. gada rudenī Krievijas armija atkāpjoties to uzspridzināja, bet vācu okupācijas gados tilta metāla daļas sāka pamazām noplēst un pārdot. Atjaunošanu sāka 1920. gada rudenī. Līdzās izvietoja gājējiem un vieglākiem vezumiem domātu koka plostu pagaidu tiltu, kam pie lielākas slodzes vai spēcīgas viļņošanās šļācies pāri ūdens.

Tautā to iesauca par “skrienamo tiltu” – vilciens ar Jūrmalas gribētājiem apstājās Priedainē un pasažieri kājām devās pāri, kur gaidīja vilciens Slokas virzienā. Lai paspētu un ieņemtu labākās vietas, bija jāpasteidzas. Dzelzceļa tilts bija ilgi gaidīts, taču par tā izturību daudzi šaubījās, jo balsti bija veidoti sen un acīgākie manīja defektus balstu granīta apšuvumā, turklāt jaunie tilta laidumi jeb fermas bija smagāki nekā cara laikos liktie.

“Lai kliedētu visas baumas par šī tilta nedrošību” Dzelzceļa virsvalde pāris nedēļu pirms atklāšanas presei sniedza sīkus paskaidrojumus, klāstot, kā balsti būvēti, cik dziļi upes gultnē iestiprināti un droši tie ir, ka apšuvuma plaisāšana neko nenozīmē, jo tā neliecina par balstu serdes stāvokli, ka jaunie laidumi, kaut smagāki, tomēr lieti no daudz izturīgāka tērauda un vispār “tā būvē visā pasaulē”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.