1852. gada 26. oktobrī. Pirmā Pārdaugavas baznīca – Mārtiņa baznīca 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 170 gadiem Āgenskalnā, Rīgā iesvētīja Mārtiņa luterāņu baznīcu – faktiski pirmo pastāvīgo dievnamu Pārdaugavā, ja neskaita plostnieku un strūdzinieku vajadzībām 18. gadsimta beigās Klīversalā ierīkoto pareizticīgo koka baznīciņu, kas darbojās tikai sezonāli. Mārtiņa baznīcu uzcēla pusotra gada laikā pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta.
Finansējums nāca no Lielās ģildes turīgajiem tirgotājiem, bet zemi bija dāvinājuši netālās Švarcmuižas īpašnieki Švarci. Baznīca sākotnēji atradās priežu meža pakalnā. Tai līdzās pletās Sv. Jāņa draudzes kapsēta – proti, vairums Pārdaugavas iedzīvotāju bija luterticīgi latvieši, kas piederēja Rīgas Jāņa baznīcas draudzei vai Daugavgrīvas Baltās baznīcas draudzei upes otrā krastā.
Jaunā dievnama nosaukums tika izvēlēts celšanas lēmuma pieņemšanas brīdī 1846. gadā, godinot reformatoru Mārtiņu Luteru viņa nāves 300. gadadienā. Pārdaugavieši savu baznīcu Rīgas rātskungiem bija lūguši jau sen, taču lūgumi neatrada dzirdīgas ausis. Uz svētdienas dievkalpojumiem Jāņa baznīcā un citu ar baznīcu saistītu vajadzību pēc latviešu draudzes ļaudīm nācās regulāri celties laivās pāri Daugavai.
Rudeņos un pavasaros tas saistījās ar dzīvības riskiem, jo upe varēja būt viļņaina, ledus gabaliem pilna. Pēc nostāstiem, pēdējais piliens bijusi kāda 1845. gada svētdiena, kad vētrainā laikā laiva ar baznīcēniem apgāzās un tajā esošie noslīka. Tad sarosījās gan ziedotāji, gan rātskungi. Jāatzīmē, ka sākotnējai būvei abu smailo torņu nebija. Tos piebūvēja vēlāk, 1887./1888. gadā Mārtiņa baznīcu paplašinot.
