1869. gada 18. martā. Mendeļejeva tabula 0
Pirms 150 gadiem Krievu ķīmiķu biedrības sēdē Sanktpēterburgā ķīmiķis Nikolajs Menšutkins iepazīstināja klātesošos ar kolēģa Dmitrija Mendeļejeva izstrādāto ķīmisko elementu periodisko tabulu, kurā ķīmiskie elementi bija sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita elementa atoma kodolā).
Pāris nedēļas pirms tam informācija par Mendeļejeva priekšlikumu elementu sistematizācijai tika izsūtīta vadošajiem pasaules ķīmiķiem un organizācijām. 19. gadsimta vidū pie ķīmisko elementu tabulu izstrādes, vadoties pēc dažādiem sistematizācijas principiem, strādāja daudzi zinātnieki.
Pēc ilgiem un asiem strīdiem pasaulē tomēr par pamatu akceptēja Mendeļejeva variantu, jo tas ne tikai sakārtoja loģiskā sistēmā tobrīd zināmos 63 ķīmiskos elementus, bet cita starpā ļāva arī prognozēt jaunu atklāšanu – tiem zinātnieks savā tabulā bija atstājis tukšas vietas.
Rietumos, īpaši Vācijā, nereti tiek runāts par Mendeļejeva–Meijera tabulu, jo neatkarīgi no krievu zinātnieka pie līdzīgiem secinājumiem sistematizācijā (iespējams, pat agrāk) bija nonācis arī vācu ķīmiķis Jūlijs Lotārs Meijers, taču Mendeļejevs pasteidzās tos ātrāk izziņot. Šī sāncensība vēlāk pieņēma gluži politiskas aprises, un Staļina ēras padomju ķīmiķis N. Figorovskis 1952. gadā rakstīja, ka pirmatklājēja godu Meijeram piedēvējot vien “vācu šovinisti un viņu roklaižas”.
Jāpiezīmē, ka 20. gadsimta beigās pasaulei bija zināmi ap 700 priekšlikumu sistematizēt ķīmijas elementus citādā veidā. Mūsdienās Mendeļejeva tabulā atzīmēti jau 118 ķīmiskie elementi, kur pagaidām pēdējais – oganesons – pieder inerto gāzu grupai.
